Bibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://library.lv/biblioteka.lv RSS Barotne. Jaunākās grāmataslvwww.biblioteka.lvhttp://library.lv/img/logo.pngBibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://library.lv/http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47503&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47503&type=2Uzziņu literatūra bērniemRūķi. Lielā enciklopēdija<p>Ir pagāju&scaron;i jau vairāk nekā 40 gadu, kop&scaron; holandie&scaron;u mākslinieks Rīns Portvlīts un viņa draugs Vils Heigens radīju&scaron;i &scaron;o krā&scaron;ņo, visaptvero&scaron;o enciklopēdiju par mazajām, noslēpumainajām radībiņām, ko dēvējam par RŪĶIEM. Arī latvie&scaron;u lasītāji pirms 20 gadiem varēja iepazīties ar &scaron;o brīni&scaron;ķīgo grāmatu, un kop&scaron; tā laika nereti izskanējis jautājums: &ldquo;Vai kādam mājās nav lieks enciklopēdijas &ldquo;Rūķi&rdquo; izdevums?&rdquo; Tad nu saausieties visi rūķumīļi &ndash; klajā tiek laists &scaron;īs vērtīgās grāmatas otrais izdevums.</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Vai zinājāt, ka rūķi ir septiņreiz spēcīgāki nekā cilvēki?&nbsp;</span><span>Un to, ka rūķi sasveicinās un atvadās, saberzējoties ar deguniem?&nbsp;</span><span>Vai arī to, ka viņu dzīves ilgums ir apmēram 400 gadu?&nbsp;</span><span>Portvlīts un Heigens apjomīgo materiālu par rūķiem un viņu paradumiem apkopoju&scaron;i, ilgi un pacietīgi novērojot mazās būtnes, turklāt tas noticis naktī, jo rūķi ir aktīvi tie&scaron;i &scaron;ajā laikā. Grāmatā iekļauta informācija par rūķu tipiem, izplatību, ārējo izskatu, fizioloģiju, slimībām, ikdienas dzīves norisēm, ģimenes veido&scaron;anu, mājokļa būvē&scaron;anu, valodu, spēlēm un rotaļām, amatu prasmi, attiecībām ar dzīvniekiem un citām būtnēm.</span></p> <p><span><br /></span><span>Autori arī savāku&scaron;i leģendas par rūķiem un publiskoju&scaron;i ekskluzīvus kultūrvēsturiskus faktus par viņu draudzību ar slaveno holandie&scaron;u mākslinieku Pīteru Paulu Rembrantu un ievērojamo austrie&scaron;u komponistu Volfgangu Amadeju Mocartu.</span></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Ieva Strelēvica.</span><span>&nbsp;</span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47502&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47502&type=2Timofejevs, SergejsBērnu grāmatasSergejs TimofejevsPasaka par bruņinieku, kuram sāpēja zobi<p>Reiz dzīvoja bruņinieks, kuram ļoti gar&scaron;oja konfektes. No lielās konfek&scaron;u ē&scaron;anas bruņinieks iedzīvojās zobu sāpēs un ar zobenu devās cīņā pret saldumiem. Tomēr cīņa nesniedza gaidīto atvieglojumu un bruņiniekam nācās doties pie zobārsta, lai sāpo&scaron;os zobus salabotu.</p> <p><span>&nbsp;</span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Asprātīgā un sirsnīgā pasaka par bērniem labi pazīstamo problēmu 2017. gadā tika iestudēta Latvijas Leļļu teātrī un nominēta Spēlmaņu nakts balvai kā gada labākā izrāde bērniem. Gan izrādes scenogrāfiju, gan grāmatas ilustrācijas veidojusi māksliniece Rūta Briede, saglabājot vienotu stilistiku. Rūta Briede ir ilustratore, scenogrāfe, bērnu grāmatu autore, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja un &ldquo;Liels un mazs&rdquo; mākslinieciskā redaktore. &ldquo;Pasakas par bruņinieku, kuram sāpēja zobi&rdquo; vizuālajā noformējumā rodamas atsauces uz Viduslaiku sējumiem ar izceltiem verzāļiem un ornamentālām ilustrācijām.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>&ldquo;Pasaka par bruņinieku, kuram sāpēja zobi&rdquo; ir otrā sērijas LAPSA LASA grāmata, kurā bērni, kas nesen sāku&scaron;i patstāvīgi lasīt, atradīs īsus stāstiņus, pasakas un daudz ilustrāciju. Sērijas vizuālo veidolu radījis dizainers Artis Briedis.</span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47501&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47501&type=2Petraškevičs, JurisBērnu grāmatasJuris PetraškevičsĒrika un bailes<p>Ērikai līdzās dzīvo Bailītes - mazas būtnes, kas slēpjas mājā un dārzā un labprāt spēlē ar Ēriku paslēpes un baidī&scaron;anās spēles. Bet līdz ar Negaisu ierodas patiesi lielas Bailes! Tomēr tie&scaron;i Bailes palīdz Ērikai ļoti, ļoti saņemties un jozt pa taciņu, pāri peļķēm, garām krūmiem, uz priek&scaron;u vien! Jo nekas cits nenes tik ātri uz priek&scaron;u kā lielās Jožambailes!&nbsp;</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>&Scaron;ī poētiskā bilžu grāmata mudina apdomāt, kā vienmēr mainīgās emocijas ik brīdi ietekmē cilvēka pasaules izjūtu un uzvedību, cik trausla ir robeža starp bailēm un drosmi. Izmantojot drosmīgas krāsas, leņķus, tekstūras un perspektīvas Juris Petra&scaron;kevičs ļauj lasītājam just visu, ko jūt grāmatas galvenā varone Ērika.</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Jura Petra&scaron;keviča mākslinieciskajā rokrakstā saplūst bērni&scaron;ķīga rado&scaron;ā brīvība ar lielu pieredzi - viņ&scaron; ir viens no pazīstamākajiem un respektētākajiem Latvijas grāmatu māksliniekiem, kura ietekmē izveidojusies vesela jauno ilustratoru paaudze. &ldquo;Ērika un bailes&rdquo; ir Petra&scaron;keviča debija kā bērnu grāmatas teksta autoram.</span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47500&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47500&type=2Zusta, Zane; Zande, DiānaPraktiskā psiholoģijaDiāna ZandeZane ZustaTarakāni manā galvā<p>Grāmata &ldquo;Tarakāni manā galvā&rdquo; izklaidējo&scaron;os, viegli lasāmos stāstiņos zīmē ainas no sievie&scaron;u &ndash; jaunu un vēl jaunāku, smuku un vēl smukāku, tikumīgu un vēl tikumīgāku &ndash; ikdienas.</p> <p><span><br /></span><span>&Scaron;īm sievietēm ir kas kopīgs: viņu dzīvē valda tarakāni, pareizāk sakot, izdzīvo&scaron;anas stratēģijas, kas, kādā krīzes brīdī radu&scaron;ās, no tās izkļūt palīdzēju&scaron;as, bet tad aizķēru&scaron;ās prātā uz palik&scaron;anu. Un, kad tarakāniem dzīres, sievietēm ķibeles.</span></p> <p><span><br /></span><span>Grāmatas autore Zane Zusta un psihoterapeite Diāna Zande palīdz lasītājām notvert un vismaz uzsākt tarakānu dresē&scaron;anu.</span><span>Grāmatas ilustrāciju un vāka zīmējuma autore ir māksliniece Līva Ozola.</span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47499&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47499&type=2Gūtmane, MairaMaira GūtmanePamodināt sevī radītāju<p><span><span>Vai esi gatavs/a mainīties?</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Reti kur&scaron; cilvēks ir apmierināts ar savu veselību, darbu, attiecībām, raksturu, dzīvi. Reti kur&scaron; nevēlētos kaut ko mainīt. Lai kaut ko mainītu &ndash; jāmainās pa&scaron;am. Vienkār&scaron;a patiesība, vai ne? Tikpat vienkār&scaron;a kā zinā&scaron;ana, ka vajadzētu kaut dažas minūtes dienā vingrot, mazāk ēst, vairāk lasīt... Laikam gan lielākajai daļai cilvēku ir skaidrs, ka vajadzētu, bet... nesanāk, neizdodas...</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Lai izdotos, ir nepiecie&scaron;ams kāds, kur&scaron; paņem aiz rokas un pasaka: &ldquo;Es esmu&nbsp; parasts cilvēks &ndash; tāds pats kā tu. Sevi meklējot, esmu veikusi garu ceļu, kurā biju&scaron;i dažādi posmi. Gājums, kas sākās manas dzīves krīzes vissmagākajā brīdī, pamazām deva zinā&scaron;anas, atbildes uz jautājumiem, atklāsmes un pilnīgi jaunu pieredzi par to, kā saskaņā ar manu personību mainās ārējā pasaule,&nbsp; ja es mainu savu iek&scaron;ējo pasauli.&rdquo; &Scaron;os vārdus saka Maira Gūtmane, un viņa ir tas cilvēks, kur&scaron; savu pieredzi &ndash; gan rūgto, gan aizraujo&scaron;o &ndash; nu piedāvā līdzcilvēkiem apgāda &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; izdotajā grāmatā &ldquo;Pamodināt sevī radītāju&rdquo;.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Veiksmīga darbā un ģimenē, tomēr juzdama, ka ar to nepietiek, lai dzīve būtu piepildīta un harmoniska, Maira Gūtmane kļuva par meklētāju, kas atrada gan visā pasaulē pazīstamā medicīnas zinātņu doktora Džo Dispenzas mācību, gan citu neirologu un psihologu pētījumus, kas iedro&scaron;ina: mainot savu iek&scaron;ējo pasauli, atbrīvojoties no ieraduma spēka, &ldquo;pārprogrammējot&rdquo; savu prātu, lai tas pārstāj būt atkarīgs no&nbsp; ārējiem faktoriem, cilvēks iepazīst sevi un spēj veidot personību saskaņā ar savām vēlmēm, nevis vides noteiktiem apstākļiem.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Džo Dispenzas grāmatas (latviski &ldquo;Lietusdārza&rdquo; izdevumā: "Atbrīvojies no ieraduma spēka", "Tu esi placebo", "Superspēju potenciāls"), kā arī citu ārzemju autoru darbus&nbsp; lasa un savos izaugsmes ceļos izmanto daudzi. Maira Gūtmane tajās paustās atziņas ir padarījusi par savām, pārbaudot gan pa&scaron;as dzīvē, gan darbībā: mācoties pati, viņa kļuvusi par ciguna skolotāju. Grāmata ir saruna ar lasītāju &ndash; atklāta, saproto&scaron;a un pamudino&scaron;a. To lasot, ir sajūta, ka autore ir tepat blakus: viņa stāsta, kā mācījusies no gadījumiem ar savu dēlu, kādu jaunu sportistu, saviem ciguna skolniekiem un citiem, kuri arī ir tepat, starp mums. &Scaron;ī tuvība palīdz kaut brīdi noticēt grāmatas paustajai pārliecībai, ka ikviens cilvēks ir dzimis ģēnijs.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Lai &scaron;o pārliecību veidotu un stiprinātu, Maira Gūtmane lasītāju mudina darboties &ndash; grāmatā ir iedaļas &ldquo;Dienasgrāmata&rdquo;, &ldquo;Mērījumi&rdquo;, &ldquo;Deklarācija&rdquo; u.c., kas nav tikai lasāmas; ir jāņem rokā rakstāmais un pa&scaron;am jākļūst par rakstītāju. Gan &scaron;īs grāmatas līdzautoru, gan savas dzīves autoru.</span></span></p> <p><span><br /></span><span>Izzini, uzzini, apzini &ndash; &scaron;ie vārdi, kas lasāmi uz grāmatas vāka, iezīmē jaunu grāmatu apgāda &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; grāmatu virkni. Tajā paredzēts iekļaut mūsu pa&scaron;u &ndash; latvie&scaron;u &ndash; dažādu autoru darbus, kas palīdz iepazīt pasauli un sevi.</span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47497&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47497&type=2Vērdiņš, KārlisBērnu grāmatasKārlis VērdiņšDilles tante<p>Dilles tantes kaislība ir pantu rakstī&scaron;ana, tikai nav neviena, kas viņas pantos būtu ar mieru klausīties &ndash; ne kioska pārdevēja, ne pastniece un pat ne citplanētie&scaron;i. Kad Dilles tante savus pantus mēģina lasīt skolēniem klasē, viņa tiek apcietināta par huligānismu, bet, kā jau tas gadās, veiksme pantu rakstītājai uzspīd visnegaidītākajā brīdī.</p> <p><span><br /></span><span>&ldquo;Dilles tante&rdquo; vēsta par rado&scaron;u kaislību un mēģinājumu caur to izveidot saikni ar ārpasauli, tomēr Vērdiņ&scaron; &scaron;o tēmu ironiski apspēlē, dodot lasītājam mājienus par Dilles tantes &ndash; diletantes grafomāniskajām nosliecēm. Dzejnieka ironija nelaupa lasītājam iespēju Dilles tantei simpatizēt, bet atklāj viņas cilvēcisko vājumu un ilgas pēc vietas, kur iederēties.</span><span><br /></span><span><br /></span><span>Kārļa Vērdiņa darbs &ldquo;Dilles tante&rdquo; sarakstīts poēmas žanrā, kas Latvijā ir reti pārstāvēts bērnu literatūrā. Poēma apvieno gan dzejai tipisko atribūtiku &ndash; ritmu, atskaņas, kārtojumu pantos &ndash;, gan konkrētu sižetisko virzību, kas dzejas tekstu bērniem padara viegli uztveramu un saprotamu. Poēma var attīstīt bērnu tālāku interesi un izpratni par dzeju.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Māksliniece: Rebeka Luko&scaron;us<br /></span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47476&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47476&type=2Šipkēvics, Jānis; Mazvērsīte, DaigaMūzikaDaiga MazvērsīteJānis ŠipkēvicsLV top 100. Tautas izvēlētas visu laiku labākās dziesmas<p>LATVIJAS SIMTGADE ir vārdu salikums, ko ikviens no mums &scaron;odien izrunā ar lepnumu un saviļņojumu. Viens no simtgades mantojumiem ir mūsu DZIESMA, kas izsenis latvie&scaron;u tautai ir bijis iemīļots un godā celts izteiksmes līdzeklis, pavadot mūs gan sadzīviski, gan vēsturiski nozīmīgos un iz&scaron;ķiro&scaron;os brīžos. Ne velti pasaulē mūs pazīst kā dziedo&scaron;u nāciju.</p> <p><span><br /></span><span>&Scaron;ajā no&scaron;u un dziesmu stāstu grāmatā ir apkopotas 100 visu laiku labākās Latvijas simt gadu dziesmas. Tā ir kā gaidīts turpinājums un skaists pavadījums nozīmīgajam Radio SWH projektam LVtop100, kad tautas balsojumā tika noteiktas visu laiku labākās latvie&scaron;u dziesmas (kopskaitā tika saņemtas 136 779 balsis). Katrai no &scaron;īm dziesmām ir savs stāsts, sava sāpe, savs prieks, sava noskaņa un savs laikmeta konteksts, kas to padara īpa&scaron;u un tuvu klausītājam, un to grāmatā izstāsta Jānis &Scaron;ipkēvics un Daiga Mazvērsīte.</span></p>Fri, 07 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47475&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47475&type=2Murakami, HarukiHaruki MurakamiVīrieši bez sievietēm<p>&Scaron;os septiņus stāstus, kuros Haruki Murakami ar viņam raksturīgo vērīga novērotāja talantu atainojis dažādu vīrie&scaron;u dzīvi, vieno motīvs, kas izteikts jau krājuma nosaukumā. Tie ir vīrie&scaron;i, kuri dažādu apstākļu dēļ ir zaudēju&scaron;i sievietes. Ārsts, aktieris, biju&scaron;ais draugs, bārmenis, pat Kafkas Gregors Zamza &ndash; Murakami viņus visus ir sapulcinājis, lai katrs pavēstītu savu stāstu.</p> <p><span><br /></span><span>Krājums &ldquo;Vīrie&scaron;i bez sievietēm&rdquo; ir uzskatāms par vēl vienu Murakami sarakstītu mūsdienu klasiku, kurā neiztrūkst arī ierastā autoram piemīto&scaron;ā ironija un spēja aizraut lasītājus.</span></p> <p><br />Haruki Murakami ir dzimis 1949. gadā Kioto Japānā. Viņa sarakstītās grāmatas ir tulkotas jau vairāk nekā 50 valodās, un viņ&scaron; saņēmis daudzas literārās godalgas, tostarp arī vienu no nozīmīgākajām literārajām balvām &ndash; Hansa Kristiana Andersena balvu 2016. gadā. Informācija par autoru: <a href="http://www.harukimurakami.com" target="_blank">www.harukimurakami.com</a></p> <p><span><br /></span><span>No japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.</span></p>Fri, 07 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47468&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47468&type=2Rungulis, MārisMāris RungulisKristians BrekteTrīs nāves Mārtiņdienā<p>Pārupes spoku stāstu otrajā grāmatā spoki ienāk skolā. Ir Mārtiņdienas vakars, deg sveces, uz skatuves parādās trīs nāves, un drīz vien visi ir gatavi noticēt, ka omīte no zārka var atsūtīt mazmeitai īsziņu, bet fizikas kabinetā Baltā dāma naktīs meklē savu pērļu kaklarotu.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Mākslinieks: Kristians Brekte</p>Fri, 07 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47467&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47467&type=2Blekbērna, Elizabete; Epela, ElisaElizabete BlekbērnaElisa EpelaTelomēru efekts<p><span>Kāpēc un kā palielināt telomēru garumu</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Nereti sastopamies ar cilvēkiem, kurus grūti ievietot kāda noteikta vecuma &ldquo;plauktiņā&rdquo;. Dažs se&scaron;desmit gadus sasniegu&scaron;ais &scaron;ķiet tikko četrdesmit gadu slieksni pārkāpis, savukārt viņa vienaudzis liek domāt par sirmu vecumu. Tādam at&scaron;ķirīgumam ir sakars nevis ar kosmētiskajām operācijām vai ģērb&scaron;anās stilu, bet kaut ko daudz būtiskāku &ndash; &scaron;ūnu noveco&scaron;anas procesu.</span></p> <p><span><br /></span><span>Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; izdevis grāmatu &ldquo;Telomēru efekts&rdquo;, kas vēsta par ikvienam cilvēkam būtisko, neatņemamo &scaron;ūnu noveco&scaron;anas gaitu. To regulē &ldquo;gēnu uzgaļi&rdquo; telomēri, kas ietilpst DNS sastāvā, cilvēka dzīves laikā kļūst īsāki un nosaka viņa veselības pasliktinā&scaron;anos. Taču &scaron;ī grāmata vēsta arī par cilvēka iespējām &scaron;o procesu ietekmēt.</span></p> <p><span><br /></span><span>Grāmatai ir divas izcilas autores. Dr.Elizabete Blekbērna (<em>Elizabeth H.Blackburn</em>) kopā ar diviem citiem ASV zinātniekiem 2009.gadā ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā. Tā&nbsp; pie&scaron;ķirta par pētījumiem, kā telomēri un telomerāzes ferments aizsargā hromosomas. Viņu atklājumi ievadīja jaunu posmu vairākās zinātnes nozarēs.</span></p> <p><span><br /></span><span>Dr.Elisa Epela (<em>Elissa Epel</em>), Kalifornijas universitātes Psihiatrijas nodaļas profesore, galvenokārt pēta veselīgas noveco&scaron;anas mehānismu saistībā ar stresu, diētu un citiem dzīvesveida aspektiem.</span></p> <p><span><br /></span><span>Zinātnieču atklājumi ir ļoti iepriecino&scaron;i.</span></p> <p><span><br /></span><span>Kop&scaron; kaut nedaudz esam apguvu&scaron;i jēdzienu &ldquo;gēns&rdquo;,&nbsp; visai bieži skaļi vai klusībā atzīstam: Ko var darīt &ndash; man ir tādi gēni!&hellip; Grāmatas autores zinātniski pierāda, ka &scaron;āda nostāja ir novecojusi, un uzskatāmi atklāj, ko ikviens cilvēks patie&scaron;ām var darīt, lai nesamierinātos ar saviem gēniem, precīzāk &ndash; ar telomēru saīsinā&scaron;anos, kas saistīta ar slimībām un nejauku noveco&scaron;anu. Telomēru garumu var palielināt izmaiņas dzīvesveidā! Citiem vārdiem sakot &ndash; novecot iespējams daudz veselīgāk,&nbsp; patīkamāk un lēnāk, nekā esam radu&scaron;i domāt.&nbsp;</span></p> <p><span><br /></span><span>Atklājumi telomēru jomā gan katram cilvēkam, gan cilvēcei kopumā iezīmē patīkamas nākotnes izredzes. Varbūt pavisam drīz kādam zinātniekam izdosies atrast jaunības gēnu&hellip;</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><em>Noveco&scaron;ana un nāve ir nemaināmi dzīves fakti, taču ne tas, kā dzīvojam līdz pēdējai mūža dienai. Tas ir mūsu pa&scaron;u ziņā. Mēs varam dzīvot labāk un pilnvērtīgāk gan tagad, gan turpmākajos gados.<br />&nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp;Elizabete Blekbērna, Elisa Epela</em><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>&Scaron;o darbu visā pasaulē aizrautīgi lasa gan dažādu jomu speciālisti, gan nespeciālisti &ndash; telomēri ir visiem, un ikviena interesēs ir tos ietekmēt sev par labu.&nbsp;</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Dace Vanaga.</span></p>Fri, 07 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47466&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47466&type=2Aksats, FederikoKriminālromāniTrilleriFederiko AksatsVienīgā izeja<p>Pārsteidzo&scaron;s psiholoģiskais trilleris, kurā nekas nav tā, kā &scaron;ķiet</p> <p><span>Tedam Makejam ir viss, ko vien var vēlēties, &ndash; skaista sieva, divas meitas, labi atalgots darbs. Taču viņam tiek konstatēta neārstējama slimība. Kāds būtu labākais risinājums? Viņaprāt, pa&scaron;nāvība. Taču, kad stobrs jau piespiests pie deniņiem un rādītājpirksts taustās pēc pistoles mēlītes, uzmācīgi iedzinkstas durvju zvans.&nbsp;</span>Atnāku&scaron;ais sve&scaron;inieks izsaka Tedam piedāvājumu: pirms nāves nogalināt vēl divus cilvēkus. Viens no tiem ir nāvessodu pelnījis slepkava, otrs &ndash; vīrietis, kur&scaron; labprātīgi vēlas aiziet no dzīves. Pēc &scaron;o divu cilvēku nogalinā&scaron;anas Teds pats kļūs par mērķi, veidojot nākamo posmu nāvinieku ķēdē.</p> <p><span><br /></span><span>Makejs piekrīt darījumam, tomēr uzdevumu izpilde izvēr&scaron;as savāda: iepriek&scaron; nesatikti cilvēki uzrunā Tedu vārdā, viņ&scaron; atpazīst vietas, kurās nekad nav bijis, atmiņā uzplaiksnī nepieredzētu notikumu fragmenti. Kā tas iespējams? Vai Teda prāts izspēlē sarežģītas spēles, vai arī tum&scaron;i pagātnes noslēpumi cen&scaron;as izlauzties dienas gaismā?</span></p> <p><span><br /></span><span>Federiko Aksats (<em>Federico Axat</em>) ir dzimis Buenosairesā Argentīnā 1975. gadā. Viņa pirmais romāns tika pārtulkots itāļu valodā, otrais &ndash; portugāļu, franču un ķīnie&scaron;u valodā, bet tre&scaron;ais, &ldquo;Vienīgā izeja&rdquo;, tiek tulkots un izdots 34 valstīs, iepazīstinot lasītājus ar pārsteidzo&scaron;i talantīgu psiholoģisko trilleru autoru. Pēc romāna motīviem tiek uzņemta arī kinofilma.</span></p> <p><span><br /></span><span>No spāņu valodas tulkojis Edvīns Raups.</span></p>Fri, 07 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47465&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47465&type=2Kļavis, AivarsAivars KļavisAsinis uz dzintara<p><span>Triloģijas "Ceļ&scaron; uz nezināmo zemi" 3. grāmata</span></p> <p><span><br /></span><span>Par to, kā mūsu tālie senči jeb pirmbalti nonāca līdz Baltijas jūrai, vēstures grāmatās parasti ir tikai dažas rindkopas. Bet patiesībā tas bija viens no lielākajiem un mīklainākajiem notikumiem cilvēces vēsturē.&nbsp;</span><span>Kopā ar grāmatas varoņiem mēs kļūstam par lieciniekiem, kā sentautas no Donas krastiem atnāca dzīvot pie Baltijas jūras.</span></p> <p><span><br /></span><span>Romāna &ldquo;Ceļojums uz nezināmo zemi&rdquo; pirmā grāmata &ldquo;Melnais akmens&rdquo; vēsta par to, kā sākās &scaron;is ceļ&scaron;. Gaitas turpinās romāna otrajā grāmatā &ldquo;Bēg&scaron;ana no čūsku valstības&rdquo; &ndash; baltu tālie senči nonāk tagadējā Baltkrievijas teritorijā.</span></p> <p><span><br /></span><span>Tre&scaron;ajā grāmatā &ldquo;Asinis uz dzintara&rdquo; galvenais varonis virsai&scaron;a dēls Ulriķis spiests kāpt laivā kopā ar mežonīgiem, dzīvē daudz redzēju&scaron;iem vīriem, kas ved uz Romu dzintaru. Tālajā, noslēpumainajā Karnuntā nonāk tikai trīs no viņiem. Bet arī tur puisim ilgi palikt nav lemts. Līst asinis, nokrāsojot dzintaru tum&scaron;i sarkanu.</span></p> <p><span><br /></span><span>Kad Ulriķis beidzot sasniedz kur&scaron;u krastu, izrādās &ndash; cilts nonākusi krustcelēs. Tai jāizvēlas: doties uz dienvidiem un kļūt par daļu no kādas varenākas tautas vai iet uz ziemeļiem pretī nezināmajam, toties saglabājot savu neatkarību, savus dievus un senču tradīcijas. Tāds ir jautājums, uz kuru jaunajam kur&scaron;u ķoniņam tagad jāatrod atbilde.</span></p> <p><span><br /></span><span>Grāmatas ilustrators ir Emīls Mozga.</span></p>Fri, 07 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47262&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47262&type=2Pauli, GuntersEkonomikaGunters PauliZilā ekonomika 3.0<p>Apvienojot zinātni, inovācijas un uzņēmējdarbību, iespējams radīt jaunu, sabiedrību pārveidojo&scaron;u biznesa modeli.</p> <p><span><br /></span><span>Grāmatā &ldquo;Zilā ekonomika 3.0&rdquo; Gunters Pauli lasītājiem atklāj, kas slēpjas aiz acīm redzamā. Viņa mērķis ir atmodināt uzņēmēja garu ikvienā cilvēkā un mudināt saskatīt vietējo apstākļu un resursu sniegtās iespējas, kas garajā evolūcijas ceļā ir izveidoju&scaron;ās dabā. Grāmatā aprakstītās inovācijas sakņojas zinātnes atziņās un daudzviet pasaulē ir izmēģinātas praksē. &Scaron;ī grāmata var iedvesmot tūksto&scaron;iem vai pat miljoniem cilvēku savā dzīvē realizēt Zilās ekonomikas modeli un trūkumu aizstāt ar labklājību.</span></p> <p><span><br /></span><span>Guntera Pauli piedāvāto uzņēmējdarbības modeļu pamatā ir ilgtspēja un kaskādes princips. Viens no tāda modeļa piemēriem ir inovatīvs ražo&scaron;anas process, kurā drupināti akmeņi, tostarp gadsimtiem ilgi krāju&scaron;ies kalnrūpniecības atkritumi, pārtop papīrā. &Scaron;ī papīra ražo&scaron;anai netiek izmantots ūdens vai nocirsti koki un to var pārstrādāt atkal un atkal. Cits piemērs ir plastmasas, smērvielu un herbicīdu ražo&scaron;ana no nezālēm &ndash; savvaļas arti&scaron;okiem. Grāmatā aprakstītās pieredzes demonstrē, kā jaunā ekonomika uz mūžīgiem laikiem pārveidos sabiedrību un uzņēmējdarbības pamatus.</span></p> <p><span><br /></span><span>Gunters Pauli (<em>Gunter Pauli</em>, 1956, Beļģija) ir nodibinājis un vadījis daudzus uzņēmumus un sabiedriskās organizācijas, sniedzis padomus dažādu valstu valdībām un industriju līderiem, lai ar inovāciju palīdzību efektīvāk un dabai nekaitīgāk nodro&scaron;ināt ūdeni, pārtiku, mājokli, veselību un enerģiju. Viņa aktivitātes aptver biznesu, kultūru, zinātni, politiku, izglītību un dabas aizsardzību. G. Pauli vadībā uzņēmums <em>Ecover</em> kļuvis par ekoloģiskās ražo&scaron;anas pionieri.</span></p> <p><span><br /></span><span>Viņa jaunākās iniciatīvas saistītas ar plastmasas atkritumu izvāk&scaron;anu no pasaules okeāniem un ar jūras līmeņa paaugstinā&scaron;anās novēr&scaron;anu. G. Pauli ir vairāk nekā 20 grāmatu autors. Bestsellers The Blue Economy publicēts vairāk nekā 30 valodās. Latvie&scaron;u valodā izdotas arī vairākas G. Pauli bilingvālās zinātniskās pasakas bērniem, kas māca izprast dabu un sevi kā dabas būtni.</span></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkoju&scaron;as Ieva Zālīte un Irīda Bauze.</span></p>Thu, 22 Nov 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47208&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47208&type=2Andrejevs, GeorgsGeorgs AndrejevsMan dāvātais laiks<p>Ievērojamā ārsta un valstsvīra memuāri ir stāsts par garu un bagātu mūžu. Bērnība un skolas gadi Tukumā, pieredzētais bēgļu gaitās čehu zemē pēc Otrā pasaules kara, studijas Rīgas Medicīnas akadēmijā. Izaugsme no Stradiņu slimnīcas ārsta par republikas galveno anesteziologu, jaunu tehnoloģiju izstrādes, piedalī&scaron;anās zinātniskās konferencēs pasaulē.</p> <p><span><br /></span><span>G. Andrejevs iesaistījās Latvijas Tautas frontē, bija Latvijas Augstākās Padomes deputāts un balsoja par Latvijas Republikas valstisko neatkarību 1990. gada 4. maijā. Kļuva par ārlietu ministru, cīnījās par Krievijas armijas izve&scaron;anu no Latvijas. Diemžēl sākās čekas piecī&scaron;u sāga. G. Andrejevs atteicās no ārlietu ministra amata un uzrakstīja godavīra cienīgu atzī&scaron;anos.</span></p> <p><span><br /></span><span>Bija Latvijas sūtnis Kanādā, Latvijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Padomē, deputāts Eiropas Parlamentā.</span></p>Thu, 15 Nov 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47084&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47084&type=2Vinogradova, LauraStāstiLaura VinogradovaIzelpas<p>Bērni visā Latvijā jau paspēju&scaron;i iepazīt un iemīļot Lauras Vinogradovas &ldquo;Snīpulīti no Snīpuļciema&rdquo;. Tagad Laura uzrunā arī pieaugu&scaron;os lasītājus &ndash; jaunajā stāstu krājumā &ldquo;izelpas&rdquo;.</p> <p><span><br /></span><span>Grāmatā iekļautie astoņi stāsti skar skarbas tēmas. Ja tās uzskaitītu, tā vien gribētos smagi nopūsties: jā, tāda ir dzīve... Tomēr stāsti neatstāj vien drūmu, nomāco&scaron;u iespaidu, jo, pirmkārt, ļauj izbaudīt valodas un kompozīcijas &ldquo;odziņas&rdquo; un, otrkārt, katram no tiem cauri vijas arī lielāka vai mazāka, kaut tikko jau&scaron;ama prieka stīdziņa &ndash; par dzīvi un dzīvību, par tuviem cilvēkiem, par katras dienas nozīmīgumu. Tie ir stāsti, kas saasina lasītāja jūtas un domas, kuras neatstājas vēl ilgi pēc tam, kad pār&scaron;ķirta grāmatas pēdējā lappuse.</span></p> <p><span><br /></span><span>Pati autore par savas grāmatas tap&scaron;anu stāsta &scaron;ādi:</span></p> <p><span>&ldquo;Es nevaru aizturēt elpu, un tie&scaron;i tāpat nespēju sevī aizturēt stāstus. Vajag iz-elpot un vajag iz-stāstīt. Tikai tā var dzīvot. Tikai tā var ie-elpot un būt. Sāku rakstīt nesen. Un nekādi, nekādi nespēju izskaidrot, kā mani stāsti rodas. Tie ir manī iek&scaron;ā, un es tos izstāstu. Tie&scaron;i tik neparasti vienkār&scaron;i tas ir.&rdquo;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Tie&scaron;i tādas &ndash; reizē neparastas un vienkār&scaron;as &ndash; ir Lauras Vinogradovas &ldquo;izelpas&rdquo;.</span></p>Tue, 06 Nov 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46954&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46954&type=2Latvijas vēstureLatvija 1918–2018. Valstiskuma gadsimts<p>&ldquo;Latvija 1918&ndash;2018. Valstiskuma gadsimts&rdquo; &ndash; vācu un latvie&scaron;u autoru kopdarbs par svarīgākajiem atskaites punktiem Latvijas valsts tap&scaron;anā un attīstībā.</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Krājumu sastādīju&scaron;i Ivars Ījabs, Jans Kusbers, Ilgvars Misāns un Ervīns Oberlenders, un tas ir pirmais populārzinātniskais izdevums valsts jubilejas gadā, kas cen&scaron;as aptvert visu gadsimtu kop&scaron; Latvijas valsts dibinā&scaron;anas tā dažādībā un pretrunīgumā, tostarp arī attīstību pēc neatkarības atjauno&scaron;anas, aplūkojot gan vēsturiskos un politiskos aspektus, gan ekonomiku, izglītību un kultūru no valsts dibinā&scaron;anas līdz mūsdienām.&nbsp;</span></p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>No Ivara Ījaba un Ilgvara Misāna priek&scaron;vārda:</span><span><br /></span><em>&ldquo;Latvijas un pārējo Baltijas valstu simtgade ir Eiropas mēroga notikums, kura nozīme neaprobežojas ar tās atzīmē&scaron;anu pa&scaron;u mājās. &Scaron;ajā sakarībā 2018. gada pavasarī Vācijas izdevniecība Ferdinand Sch&ouml;ningh klajā laida grāmatu par Latvijas valstiskuma simtgadi. &Scaron;odien &scaron;ī grāmata tiek piedāvāta arī latvie&scaron;u lasītājam.</em></p> <p><em><br />Grāmatas uzdevums ir parādīt aizvadīto Latvijas valstiskuma simtgadi pla&scaron;ākā perspektīvā, ierakstot to arī Eiropas kopējā vēsturē. &Scaron;ajā grāmatā tiek aplūkota ne tikai latvie&scaron;u nācijas tap&scaron;ana un pa&scaron;noteik&scaron;anās nepiecie&scaron;amība, bet arī vācbaltie&scaron;u un krievu loma Latvijā, valstiskuma un vietējo procesu mijiedarbība ar dažādiem reģionālajiem un globālajiem faktoriem, bez kuriem mūsu vēsture nekad nebūs pilnībā saprotama. &Scaron;ī grāmata ir mēģinājums apvienot &ldquo;iek&scaron;ējo&rdquo; un &ldquo;ārējo&rdquo; perspektīvu, jo autori gandrīz vienādā skaitā pārstāv Latvijas un Vācijas pētnieciskās telpas. &Scaron;ajā ziņā runa ir par mēģinājumu dialogā rast vidusceļu starp pa&scaron;māju autoriem bieži ierasto apziņu par Latvijas unikalitāti, no vienas puses, un to salīdzino&scaron;o skatījumu un neitralitāti, kas vairāk tiek akcentēti ārzemju kolēģu darbos, no otras puses. Par pamatu &scaron;im kopdarbam kalpoja jau gadiem ilgā veiksmīgā sadarbība starp Latvijas Universitāti un Johanesa Gūtenberga Maincas Universitāti Vācijā.&rdquo;</em></p> <p><span><br /></span><span>Krājumu sastādīju&scaron;i Ivars Ījabs, Jans Kusbers, Ilgvars Misāns un Ervīns Oberlenders.</span></p> <p><span><br /></span></p> <p><span>Rakstu autori: Kristīne Volfarte, Ervīns Oberlenders, Benjamins Konrāds, Jans Kusbers, Kaspars Zellis, Tilmans Plāts, Daina Bleiere, Valters Nollendorfs, Una Bergmane, Ivars Ījabs, Juris Rozenvalds, Māris Andžāns, Andris Sprūds, Aivars Stranga, Gatis Krūmiņ&scaron;, Mortens Hansens, Marija Golubeva un Helēna Demakova.</span></p> <p><span><br /></span><span>Redaktori Ivars Ījabs un Ilgvars Misāns, tulkotāja latvie&scaron;u valodā Maija Levāne.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span> Grāmata tulkota un izdota ar Konrāda Adenauera fonda atbalstu.</span></p>Wed, 31 Oct 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46937&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46937&type=2Pīgozne, IevaIeva PīgozneLatviešu apģērbs<p>Ieva Pīgozne ir kultūrvēsturniece, latvie&scaron;u apģērba vēstures pētniece, mākslas zinātņu doktore.Viņa ieguvusi izglītību Latvijā, Norvēģijā un Īrijā, strādājusi Latvijas institūtā, Latvijas Nacionālajā Vēstures muzejā, Latvijas Kultūras akadēmijā. Patlaban ir pētniece LU Latvijas vēstures institūtā.</p> <p><span><br /></span><span>Tā kā Ieva pēta apģērba un apavu vēsturi un valkā&scaron;anas tradīcijas Latvijā, pati valkā un izgatavo dažādu laiku tērpus, dzied un dejo, latvie&scaron;u tautastērpi viņai jau kop&scaron; bērnības ir pazīstami un tuvi visos aspektos. Ar savām zinā&scaron;anām un pētījumu rezultātiem Ieva labprāt dalās lekcijās un publikācijās.</span></p> <p><span><br /></span><span>Par savu jaunāko darbu &ndash; grāmatu &ldquo;Latvie&scaron;u apģērbs&rdquo; Ieva saka:&nbsp;</span><span>&ldquo;Dažādu laiku apģērbā atspoguļojas visa mūsu tautas vēsture. Lai saprastu, kādi esam, jāapzinās, ka senāki laiki un senču reiz domātais un darītais iespaido mūsu dzīvi jebkurā jomā. Apģērbs nav izņēmums. Vēl arvien varam atrast vienojo&scaron;us elementus mūsdienu un senajos apģērbos, kurus no mums &scaron;ķir vairāki simti gadu. Tomēr nelielas izmaiņas apģērbā notiek nepārtraukti, un &scaron;ī grāmata izseko apģērba attīstības gaitai vairāk nekā 1000 gadu garumā. Tā sniedz ieskatu Latvijas pamatiedzīvotāju apģērba vēstures galvenajos posmos līdz brīdim, kad no valkā&scaron;anas izzuda tradicionālais apģērbs, un ieskicē tautastērpa izveides norisi. Grāmata ir labs pirmais ceļvedis tiem, kuri domā par sava tautastērpa izgatavo&scaron;anu, kā arī palīgs jau pieredzēju&scaron;iem tautastērpa valkātājiem.&rdquo;</span></p>Wed, 31 Oct 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46879&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46879&type=2Mantela, HilarijaVēsturiskie romāniHilarija MantelaVilku nams<p>Anglijas karaļa Henrija VIII galma nežēlīgajā arēnā ienāk cilvēks, kur&scaron; ir gatavs riskēt ar dzīvību, lai iegūtu valdnieka labvēlību un iekarotu politiskās varas virsotnes.</p> <p><span><br /></span><span>16. gadsimta 20. gados Anglija atradās uz katastrofas sliek&scaron;ņa: ja valdnieks nomirtu, neatstājis vīrie&scaron;u kārtas mantinieku, valstī varētu sākties posto&scaron;s pilsoņu kar&scaron;. Henrijs VIII vēlas anulēt savu pirmo laulību un apprecēt &scaron;armanto Annu Boleinu, bet &scaron;o nodomu neatbalsta nedz pāvests, nedz citi Eiropas monarhi. Nespēdams rast risinājumu problēmai, nežēlastībā krīt Henrija galvenais padomnieks, gudrais un ambiciozais kardināls Vulzijs.&nbsp;</span><span>&Scaron;ajā sarežģītajā brīdī spēlē iesaistās Tomass Kromvels &ndash; oriģināla un pretrunīga, ar īsti demonisku enerģiju apveltīta personība, harismātisks huligāns, ideālists un oportūnists. Būdams zemas kārtas cilvēks, viņ&scaron; kļūst par izcilu politiķi, diplomātu un manipulatoru, kas ar dzelžainu apņēmību īsteno savas ambīcijas. Bet Henrijs ir tik nepastāvīgs: &scaron;odien sentimentāls un labvēlīgs, bet jau rīt salts un cietsirdīgs. Kromvels palīdz viņam uzveikt opozīciju, bet kāda būs &scaron;ī triumfa cena?</span></p> <p><span><br /></span><span>Autore, izmantojot savdabīgu vēstījuma stilu, ar īsti episku vērienu autore attēlo sabiedrību uz kardinālu pārmaiņu sliek&scaron;ņa, kad cilvēki dedzīgi cīnās par vietu zem saules vai drosmīgi pieņem savu likteni. Saisto&scaron;u notikumu un spilgtu personāžu pārbagātais romāns &ldquo;Vilku nams&rdquo; vēsta par laiku, kad viens no galvenajiem cilvēku mērķiem bija ietekmes iegū&scaron;ana galmā un panākumi deva neierobežotu varu, bet viena vienīga kļūda varēja novest uz e&scaron;afota.</span></p> <p><span><br /></span><span>Hilarija Mantela (<em>Hilary Mantel</em>, dz. 1952) ir angļu rakstniece, īso stāstu un vēsturisku romānu autore. Viņa ir pirmā sieviete, kas prestižo Bukera balvu saņēmusi divas reizes: 2009. gadā par romānu &ldquo;Vilku nams&rdquo; un 2012. gadā par tā turpinājumu &ldquo;Bring Up the Bodies&rdquo;. Pēc grāmatas &ldquo;Vilku nams&rdquo; motīviem uzņemts arī televīzijas seriāls.</span></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga.</span></p>Thu, 25 Oct 2018 00:00:00 +0300http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46818&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46818&type=2Makfilamijs, DaidzujsBudismsDaidzujs MakfilamijsBudisms būtībā<p>Budisma skolotājs Daidzujs Makfilamijs (1945&ndash;2003) pirms iestā&scaron;anās soto zen klosterī strādāja par klīnisko psihologu. Vēlāk viņ&scaron; vairāk nekā 30 gadus bija visu iecienīts mūks un dzīves pēdējos gados vadīja klosterus un tempļus, kuri pieder pie budistu kontemplatīvā ordeņa. &Scaron;o grāmatu viņ&scaron; sarakstījis, lai piedāvātu ikdienas cilvēkam viegli saprotamu skaidrojumu par budismu. Viņa mērķis ir nevis padziļināti aplūkot reliģiskas doktrīnas vai teorijas, bet uzrunāt lasītājus, kuri grib iepazīt budismu intuitīvākā līmenī.</p> <p><span><br /></span><span>Daudzus lasītājus, iespējams, pat pārsteigs, cik aktuālas skolotāja Daidzuja atziņas ir arī &scaron;odien. Grāmatā viņ&scaron; iepazīstina ikvienu labas gribas cilvēku ar budisma skatījumu uz nāvi, labo un ļauno, dzīves jēgu, atdzim&scaron;anu, meditācijas praksi, reliģiju bez Dieva un dzīvi ārpus nemitīga vāveres riteņa. &ldquo;Budisms būtībā&rdquo; atklāj pamatprincipus, ko ikdienā izdzīvo ikviens praktizējo&scaron;s budists, un tādējādi ļauj izprast, kā tas ir &ndash; dzīvot kā budistam. Kop&scaron; grāmatas pirmizdevuma iznāk&scaron;anas angļu valodā daudzi cilvēki apliecināju&scaron;i, ka &scaron;ī grāmata atstājusi dziļu iespaidu uz viņu garīgo dzīvi.</span></p> <p><span><br /></span><span>Tulkojums latvie&scaron;u valodā, Madara Heidemane.</span></p>Mon, 22 Oct 2018 00:00:00 +0300http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46797&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46797&type=2Tjūdora, Karolīna Dž.KriminālromāniTrilleriKarolīna Dž. TjūdoraKrīta vīrs<p><span style="font-size: 13.6px;">Jūs varat tās sajust laukā un mežā, skolā un rotaļlaukumā; jūs varat tās sajust mājās un atrakciju parkā.&nbsp;Jūs varat tās sajust gandrīz ikvienā nelielās Enderberi pilsētas nostūrī... bailes, ka tiekat novērots.</span></p> <p><br />Viss sākās 1986. gadā atrakciju parkā, toreiz, kad notika negadījums. Tie&scaron;i todien divpadsmitgadīgais Edijs satika Helorena kungu &ndash; Krīta vīru.</p> <p><br />Viņ&scaron; pastāstīja Edijam, kā atstāt slepenas zīmētas ziņas draugiem. Un tas tie&scaron;ām bija jautri, līdz brīdim, kad krīta vīriņi viņus aizveda pie miru&scaron;ās.</p> <p><br />Kop&scaron; tā laika ir aizritēju&scaron;i trīsdesmit gadi. Eds ne&scaron;aubās, ka senie notikumi ir paliku&scaron;i pagātnē, līdz savā pastkastē atrod aploksni. Tajā ir balta krīta gabals un zīmējums ar cilvēciņu.</p> <p><br />Vai vēsture atkārtosies?</p> <p><br />Vai arī &scaron;ī spēle beigsies tāpat, kā toreiz?</p> <p><br />Karolīna Dž. Tjūdora ir angļu rakstniece, iepriek&scaron; strādājusi gan par reklāmas tekstu sacerētāju, gan par televīzijas raidījumu vadītāju, gan suņu staidzinātāju. Viņas debijas romāna &ldquo;Krīta vīrs&rdquo; izdo&scaron;anas tiesības nopietnā konkurencē ieguvu&scaron;i 38 valstu izdevēji, un visur &scaron;ī grāmata ir kļuvusi par bestselleru.</p> <p><br />No angļu valodas tulkojusi Alda Vāczemniece.</p>Thu, 18 Oct 2018 00:00:00 +0300http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46779&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46779&type=2Samauska, IevaBērnu grāmatasIeva SamauskaPikucīšu piedzīvojumi<p>Pēc gaismas nodzi&scaron;anas sienas caurumiņā sāk krāties mazi pikucī&scaron;i. Tie krājas un krājas, līdz izveidojas pikucī&scaron;u ģimene, kas apdzīvo savu miniatūro, mums paralēlo pasauli &ndash; mācās līnijdejas pie blusas, vizinās uz pulksteņa rādītājiem, iekopj dārzu un pat sarīko mākslas izstādi.</p> <p><span><br /></span><span>Ieva Samauska &scaron;ajā stāstā pēta vienpatības stimulēto bērna fantāziju un tās nozīmi pieaug&scaron;anas procesā, kad caur dažādām rotaļām (spēlē&scaron;ana &ldquo;mājās&rdquo; vai &ldquo;ģimenēs&rdquo;) tiek imitētas pieaugu&scaron;o darbības un sociālās lomas, kas ļauj bērnam reflektēt par sevi un savu vidi.</span><span><br /></span><span><br /></span><span>Ieva Samauska ir daudzu bērnu iemīļotu dzejoļu un stāstu autore.&ldquo;Liels un mazs&rdquo;iepriek&scaron; izdevusi viņas grāmatas &ldquo;Kā uzburt sniegu&rdquo; (2006) un &ldquo;Čarlīnes deguns&rdquo;(2016). Ieva Samauska vairākkārt nominēta Jāņa Baltvilka balvai bērnu literatūrā un Latvijas Literatūras gada balvai, 2015. gadā saņēmusi Pastariņa prēmiju. Dzejoļu krājums &ldquo;Skaļā klase&rdquo; tulkots angļu valodā. Anete Bajāre-Babčuka ar &ldquo;Liels un mazs&rdquo; sadarbojusies jau iepriek&scaron;, veidojot ilustrācijas Imanta Ziedoņa dzejolim &ldquo;Trīs akmentiņi&rdquo; sērijā BIKIBUKS un Hīsa Kaujera grāmatai &ldquo;Lielā grāmata par Madaru&rdquo;.</span><span><br /></span><span><br /></span><span>Grāmatas &ldquo;Pikucī&scaron;u piedzīvojumi&rdquo; ko&scaron;ajās ilustrācijās Bajāre-Babčuka ar trāpīgi izvēlētām detaļām pieved lasītāju tuvāk varoņiem, atklājot to miniatūro pasauli, kas tiecas imitēt cilvēku pasauli. Zino&scaron;s un vērīgs lasītājs ilustrācijās saskatīs daudzus pasaules mākslas vēstures kanona citātus.</span></p> <p><span><br /></span><span>Ar &scaron;o grāmatu &ldquo;Liels un mazs&rdquo; aizsāk grāmatu sēriju bērniem LAPSA LASA. Sērijas LAPSA LASA grāmatās bērni, kas nesen sāku&scaron;i patstāvīgi lasīt, atradīs īsus stāstiņus, pasakas un daudz ilustrāciju. Sērijas vizuālo veidolu radījis dizainers Artis Briedis.</span></p>Wed, 17 Oct 2018 00:00:00 +0300http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46778&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46778&type=2Pračets, TerijsBērnu grāmatasTerijs PračetsMazā brīvā cilts<p>Katram novadam vajadzīga sava ragana</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Uz skatuves parādās Tifānija Smelga</span></p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Upē iemitinājies zaļacains briesmonis, pa ceļu jādelē bezgalvains jātnieks... bet vairs nav Smelgu vecmāmuļas, kas spētu izskaidrot, kas notiek. Ir tikai vienpadsmit gadus vecā Tifānija Smelga, kurai tagad ir jānosargā robežas. Jo otrpus robežām viņas pasaule cen&scaron;as iekļūt... viss kas.</span><span>Tā ir viņas zeme. Tas ir viņas uzdevums.</span><span>Tomēr nevar vien nobrīnīties, cik lietderīga dažkārt izrādās kauslīgu, zilādainu vīreļu orda, ja vien tiem norāda pareizo virzienu, kurā doties...</span></p> <p><span><br /></span><span>Pirmā grāmata romānu sērijā par Tifānijas Smelgas piedzīvojumiem.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>No angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova.</span></p> <p><span><br /></span><span>Terijs Pračets (1948-2015) bija un būs vispopulārākais angļu rakstnieks: ar viņu pēdējā laikā spējusi mēroties vien Dž. K. Roulinga. Anglijas karaliene par ieguldījumu literatūrā iecēlusi viņu bruņinieku kārtā. Seram Terijam pie&scaron;ķirta Pasaules Fantāzijas literatūras balva par mūža veikumu, viņa grāmatas iedvesmoju&scaron;as filmu, teātra izrāžu un datorspēļu tap&scaron;anu, savukārt disertāciju par viņa grāmatām ir tik daudz, ka tās varētu piepildīt veselu bibliotēku. Pasaulē pārdoti vairāk nekā 85 viņa grāmatu miljoni eksemplāru, un tās tulkotas gandrīz četrdesmit valodās.</span></p> <p><span><br /></span><span>Diska pasaule aprakstīta 41 no sera Terija grāmatām, un &ldquo;Mazā brīvā cilts&rdquo; ir pirmā, kurā stāstīts par raganu mācekli Tifāniju Smelgu.</span></p> <p><span><br /></span><span>IEPAZĪ&Scaron;ANĀS AR DISKA PASAULI</span></p> <p><span>Romānu ciklā par Diska pasauli risināts stāsts par pasauli, kura pārmērīgi neat&scaron;ķiras no mūsējās, lai gan tā ir plakans disks, ko uz mugurām tur četri ziloņi, kuri stāv uz milzīga bruņurupuča, kas lēni lido debesu izplatījumā, un tajā dzīvo, piemēram, burvji, rūķi, policisti, zagļi, ubagi, vampīri un raganas. Diska pasaules vēsturē savijas daudz patstāvīgu stāstu, kurus var lasīt visvisādā secībā, tomēr, lasot pēc kārtas, prieks var būt lielāks, pakāpeniski liekot kopā daudzos smalkos elementus, no kuriem būvēts &scaron;īs ģeniāli izdomātās pasaules bagātīgi kūsājo&scaron;ais, tēlainais veselums.</span></p>Wed, 17 Oct 2018 00:00:00 +0300http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46664&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46664&type=2Grofa, LorinaLorina GrofaGaisma un niknums<p>Katram stāstam ir divas puses.</p> <p><span>Katrām attiecībām ir divas perspektīvas.</span></p> <p><span>Un dažreiz, kā izrādās, lielisku laulību nodro&scaron;ina nevis patiesības, bet noslēpumi.</span></p> <p><span><br /></span><span>Divdesmit divu gadu vecumā Loto un Matilde ir stalti, valdzino&scaron;i un žilbino&scaron;i, neprātīgi iemīlēju&scaron;ies un pārliecināti par sevi.&nbsp;</span><span>Desmit gadus vēlāk draugi vēl aizvien apskauž viņu laulību, tomēr ir noprotams, ka aiz ģimenes mājas slēgtajām durvīm viss norisinās daudz sarežģītāk, nekā tas &scaron;ķiet.</span></p> <p><span><br /></span><span>Pārsteidzo&scaron;s, brīžiem mulsino&scaron;s un emocionāli piesaisto&scaron;s romāns,&nbsp;</span><span>kas atmodina prātu un saviļņo sirdi.</span></p> <p><br />Lorina Grofa (<em>Lauren Groff</em>; dz. 1978) ir amerikāņu rakstniece, vairāku literāro balvu laureāte. 2017. gadā literārais izdevums &ldquo;Granta&rdquo; ierindojis L. Grofu starp paaudzes labākajiem jaunajiem amerikāņu rakstniekiem. Romāns &ldquo;Gaisma un niknums&rdquo; tiek tulkots un izdots vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Informācija par autori: <a href="https://laurengroff.com/" target="_blank">laurengroff.com</a></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova.</span></p>Mon, 08 Oct 2018 00:00:00 +0300http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46615&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46615&type=2Galbraits, RobertsKriminālromāniRoberts GalbraitsĻaunuma raža<p>Robinai tiek piegādāts noslēpumains sūtījums, un, atvērusi paciņu, viņa ar &scaron;ausmām ierauga, ka tajā atrodas nocirsta sievietes kāja. Viņas &scaron;efs, privātdetektīvs Kormorans Straiks, jūtas mazāk pārsteigts, tomēr uztraucas ne pa jokam. Pagātnē viņ&scaron; ir sastapies ar četriem cilvēkiem, kuri varētu būt pastrādāju&scaron;i &scaron;ādu noziegumu, jo katrs no tiem ir spējīgs uz necilvēcīgu cietsirdību un varmācību.Policija koncentrē uzmanību uz vienu aizdomās turamo, kur&scaron;, pēc Straika domām, nav īstais vainīgais. Viņ&scaron; kopā ar Robinu sāk patstāvīgu izmeklē&scaron;anu un iedziļinās triju pārējo aizdomās turamo tum&scaron;ajā un perversajā pasaulē. Slepkavības turpinās, un laika kļūst arvien mazāk...</p> <p><span><br /></span><span>&ldquo;Ļaunuma raža&rdquo; ir tre&scaron;ais kriminālromāns par privātdetektīvu Kormoranu Straiku un viņa asistenti Robinu Ellakotu. Roberts Galbraits, kas, izrādās, ir Dž. K. Roulingas literārais pseidonīms, &scaron;obrīd ierindojams starp pasaulē atzītākajiem kriminālromānu rakstniekiem. Pēc &scaron;o romānu motīviem veidots arī BBC televīzijas seriāls.</span></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.</span><span><br /></span><span><br /></span><span>&Scaron;ajā sērijā varoņi &ndash; no galvenajiem līdz vissīkākajā epizodē minētajiem &ndash; ir personības, katrs ar savu stāstu, raksturu, dīvainībām un vēlmēm. Londona un citas Anglijas daļas atainotas tik precīzi, ka dzīvi varam iztēloties katru no tām. Notikumi ir tik spilgti, ka nekas no iepriek&scaron; minētā tos neaizēno. Jā, tāds ir Roberta Galbraita rakstības stils! Un tiem, kuri atminas, ka R. Galbraits ir britu rakstnieces Dž. K. Roulingas literārais pseidonīms, rakstot detektīvžanrā, tas nav nekāds pārsteigums: lai nu kur&scaron;, bet Roulinga perfekti prot radīt veselu pasauli ar neskaitāmiem iemītniekiem, un reālistiskā vidē mīto&scaron;i romāna varoņi tikai vēl spilgtāk ļauj izpausties viņas stāstnieces talantam.</span></p> <p><span>www.zvaigzne.lv</span></p>Wed, 03 Oct 2018 00:00:00 +0300http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46614&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=46614&type=2Geibla, MišelaMišela GeiblaDzīvoklis Parīzē<p>&ldquo;Mīlestība, māksla, vēsture un Parīze &ndash; vai var vēlēties vēl kaut ko vairāk?&rdquo;&nbsp;Fine Books Magazine</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Eiprila ir Sotheby's izsoļu nama eksperte, taču ne lietpratēja laulības krīzes jautājumos, tāpēc, uzzinājusi par vīra sānsoli, viņa ar lielāko prieku pamet Ņujorku un dodas uz Parīzi novērtēt kādā dzīvoklī uzietās senlietas.</span></p> <p><span><br /></span><span>Oho, pla&scaron;ajos apartamentos glabājas gan sarkankoka dīvāni, gan ziloņkaula statuetes un nefrīta vāzes, tomēr daudz lielāku interesi raisa portrets, kuru gleznojis Belle &Eacute;poque slavenākais mākslinieks, un viņa valdzino&scaron;ās modeles &ndash; Martas de Floriānas &ndash; dienasgrāmatas. Sākusi tās lasīt, Eiprila vairs nespēj apstāties, un pavisam nemanāmi stāsts par mēbelēm, svečturiem un apzeltītiem traukiem pārtop kaislību pilnā vēstījumā par iecienītas kurtizānes dēkām bohēmiskajā Parīzē 19. gadsimta beigās.</span></p> <p><span><br /></span><span>Cen&scaron;oties atklāt Martas vētrainās dzīves noslēpumus, Eiprila aizvien vairāk aizdomājas arī par sevi. Vai, ievie&scaron;ot kārtību Parīzes dzīvoklī, viņa spēs sakārtot savu laulību? Un vai &scaron;ajā jautājumā varētu palīdzēt satrauco&scaron;i seksīgs franču jurists? Hmm, elegantajai mīlestības pilsētai ir atbildes...</span></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Agija Krasta.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p>Mi&scaron;ela Geibla (<em>Michelle Gable</em>, dz. 1974) ir amerikāņu rakstniece, kuras aizraujo&scaron;ie romāni iekaroju&scaron;i lasītāju sirdis daudzās pasaules valstīs. Viņa ziedo rakstī&scaron;anai katru brīvo brīdi jau kop&scaron; desmit gadu vecuma, jo uzskata, ka tas ir vienīgais ceļ&scaron;, kā kļūt par pla&scaron;i pazīstamu autori. Mi&scaron;elas Geiblas mājas lapa: <a href="https://michellegable.com/" target="_blank">michellegable.com</a></p>Wed, 03 Oct 2018 00:00:00 +0300