Bibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://library.lv/biblioteka.lv RSS Barotne. Jaunākās grāmataslvwww.biblioteka.lvhttp://library.lv/img/logo.pngBibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://library.lv/http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=49044&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=49044&type=2Fjells, Jāns ĒriksKriminālromāniTrilleriJāns Ēriks FjellsZiņotājs<p>Ņujorka, 1960. gads.&nbsp;Vincents Džordāno tiek uzņemts Lokatelli mafijas ģimenē un saņem savu ugunskristību uzdevumu: viņam jānonāvē kāds ziņotājs.&nbsp;</p> <p><span><br /></span><span>Fredrikstade Norvēģija, mūsdienas.&nbsp;</span><span>Tiek nogalināts lielas firmas īpa&scaron;nieks. Ir pamats domāt, ka slepkavībai biju&scaron;i ekonomiski motīvi. Lai vadītu &scaron;īs lietas izmeklē&scaron;anu, no Oslo ierodas Antons Breke, Smago noziegumu nodaļas vecākais inspektors, skarbs, bet gudrs izmeklētājs, kuram ir arī kāda slepena aizrau&scaron;anās &ndash; pokerspēle. Kopā ar dedzīgo policijas akadēmijas studentu Magnusu Torpu abiem nāksies pētīt senākus un ne tik senus notikumus un &scaron;ķetināt daudzus pavedienus, pirms izdosies tuvoties &scaron;ī sarežģītā nozieguma atrisinājumam.</span></p> <p><span><br /></span><span>Jāns Ēriks Fjells (<em>Jan-Erik Fjell</em>, 1982), norvēģu rakstnieks, izglītību ieguvis IT un biznesa vadības nozarē, bet &scaron;obrīd nodarbojas tikai ar rakstniecību. &ldquo;Ziņotājs&rdquo; ir viņa otrā izdotā grāmata, par kuru rakstnieks saņēmis Grāmattirgotāju balvu, kļūstot par līdz &scaron;im jaunāko rakstnieku, kam tā tikusi pie&scaron;ķirta.</span></p> <p><span><br /></span><span>No norvēģu valodas tulkojusi Raita Kozlovska.</span></p>Fri, 12 Apr 2019 00:00:00 +0300http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=49043&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=49043&type=2Rors, RičardsRičards RorsŠeit un tagad<p><span>Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; laidis klajā neliela apjoma, toties ļoti ietilpīgu Ričarda Rora grāmatu &ldquo;&Scaron;eit un tagad&rdquo;. Tā ietver mūsdienīgu kristīgo meditāciju mācību, kas &scaron;odienas cilvēka sadrumstalotajai domā&scaron;anai ļauj rast ceļu uz viengabalaināku, veselīgāku veidu, kā uztvert pasauli. Tas ir arī ceļ&scaron; uz sirdsmieru.</span></p> <p><span><br /></span><span>Franciskāņu ordeņa mūks, praktizējo&scaron;ais katoļu priesteris Ričards Rors ir viens no mūsdienu aktīvākajiem garīgajiem skolotājiem, kura vēstījums sasniedz daudzu sirdis un prātus. Viņa mācībā par garīgo pilnveidi teoloģijas vērtības apvienotas ar izpratni par mūsdienu cilvēka dzīves grūtībām. Tās labi pazīstot, &scaron;is skolotājs tomēr spēj pārliecināt, ka garīgums un ikdienas dzīve var kļūt viens veselums, ne pretpoli. Ņūmeksikas &scaron;tatā (ASV)&nbsp; Ričards Rors nodibinājis Darbības un kontemplācijas centru, savukārt viņa grāmatas un priek&scaron;lasījumi izplatīju&scaron;ies tālu visā pasaulē.</span><span><br /></span><span>Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; līdz &scaron;im latviski laidis klajā Ričarda Rora darbus &ldquo;Lūg&scaron;anas spēks&rdquo;, &ldquo;Ar elpu zem ūdens&rdquo;, &ldquo;Kritiens aug&scaron;up&rdquo;. Autors viesojies Latvijā, lai nolasītu lekciju.&nbsp;</span></p> <p><span><br /></span><span>Grāmatas &ldquo;&Scaron;eit un tagad&rdquo; centrā&nbsp; ir doma par kontemplāciju jeb apceri, kas mums ļauj saskatīt patiesību tās veselumā. Autors māca, kā atbrīvoties no ierastā domā&scaron;anas veida, kas saistīts ar kreisās smadzeņu puslodes virskundzību. &Scaron;āda domā&scaron;ana ir bināra &ndash; tā liek atmest daudzus iespējamus variantus, palikt pie diviem un parasti identificēties ar vienu no tiem, līdz ar to mūsu skatījumu padarot virspusēju.</span></p> <p><span><br /></span><span>Ričards Rors mudina un māca apgūt apcerīgo, dziļi intuitīvo domā&scaron;anas veidu, kas ļauj realitāti skatīt daudz pla&scaron;āk un tajā pastāvēt jēgpilnāk un priecīgāk. Lielākajai daļai no mums tas nav dots no dabas, toties, kā uzskata autors, katrs to spēj iemācīties, tikai nepiecie&scaron;ami regulāri treniņi.</span></p> <p><span><br /></span><span>Grāmata labi uztveramā formā atklāj, kā meditācija un&nbsp; lūg&scaron;anu prakse veido mūsu prasmi apjaust realitātes skaistumu katrā ikdienas brīdī. &Scaron;āda prasme ved uz patiesu sirdsmieru. Vai tas nav brīni&scaron;ķīgs mērķis, uz ko tiekties?</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Filozofi tiecas uz universālo, dzejnieki iemīļoju&scaron;i īpa&scaron;o, bet mistiķi mums māca aptvert abus.</span></p> <p><span>/Ričards Rors/</span></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Alda Vāczemniece.</span></p>Fri, 12 Apr 2019 00:00:00 +0300http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=49041&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=49041&type=2Skalbe, KārlisPasakasKārlis SkalbePasakas<p>Kārļa Skalbes (1879&mdash;1945) literārā devuma nozīmīgākā daļa ir viņa pasakas: poētiskas un alegoriskas, arī trauksmainas un nesavaldīgas, bet allaž dzīvi apliecino&scaron;as. Gaidot 2019. gada novembri &mdash; Kārļa Skalbes 140 gadu jubilejas mēnesi &mdash; izdevniecībā &ldquo;Dienas Grāmata&rdquo; klajā laists rakstnieka pasaku pilns apkopojums ar literatūrzinātnieces Litas Silovas priek&scaron;vārdu.</p> <p><span><br /></span><span>&ldquo;Nereti ar citiem žanra meistariem salīdzinātā un bieži par pārāku atzītā autora ētiskais un estētiskais kodols sakņojas tiklab latviskajā, cik pasaules kultūras mantojumā. Skalbes pasakas saistāmas ar latvie&scaron;u tautasdziesmu fenomenu, ar tautasdziesmām raksturīgo krā&scaron;ņo lakonismu. Jo vairāk tāpēc, ka literārā pasaka izrādās īstā iespēja pārkāpt pāri parasta stāsta tie&scaron;umam un vienlaikus neiegrimt dzejas specifiskajā poētiskumā. Lasot un pārdomājot Skalbes pasakas, ir svarīgi atminēties piedzīvojuma un situācijas daudznozīmību, iespaidu un asociāciju bagātību, kā arī mākslas tēlu nosacītību. To, Kārļa Skalbes literāro pasaku patiesi iedvesmotas vai dziļi aizskartas, kop&scaron; 1904. gada mācās jau daudzas lasītāju paaudzes. Tas, vai izdosies nokļūt Ziemeļmeitas pasaulē, nav atkarīgs no ceļojumu biroja darbinieku centības, bet to paveiks un ietekmēs literatūras piedzīvojums.</span><span><br /></span><span><br /></span><span>Ir reizes, kad atkal izskan frāze &mdash; <em>karalis ir miris, lai dzīvo karalis! </em>&mdash;, lai rādītu, kā izteikti jaunais, at&scaron;ķirīgais, oriģinālais izslēdz, pārvēr&scaron; vai mazliet pamaina veco, seno, agrāk aktuālo. Taču ir arī reizes, kad patiesībā būtu jānotrau&scaron; frāzes pirmā daļa, atsedzot pa&scaron;u galveno &mdash; ir karaļi, kuri nemirst, bet turpina dzīvot. Un vēl mēdz būt laiki, kad jāceļas kājās un jāaizstāv savs karalis, lai aktuālajā laikmetā nezaudētu vērtību pasaules robežzīmes. Latvie&scaron;iem joprojām ir savs karalis literāro pasaku žanrā, tamdēļ visi var būt dro&scaron;i, ka pasaules kārtība nav izjaukta. Kārlis Skalbe to līdzējis veidot. Veidot stipru, pārliecino&scaron;u, kārdino&scaron;i kaislīgu un vērīgi uzklauso&scaron;u arī tad, kad īstā vieta ir kliedzienam. Tie&scaron;i Kārļa Skalbes varā ir aicināt:&nbsp; Laukā, laukā! Beidzat jūtināties, nākat just! Beidzat ilgoties un skumt, nākat dzīvot uz zemes, uz zemes!&rdquo;</span></p> <p><span>/Dr.philol. Lita Silova/</span><span><br /></span><span><br /></span><span>Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska</span></p>Fri, 12 Apr 2019 00:00:00 +0300http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48874&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48874&type=2Švarca, SandraKriminālromāniSandra ŠvarcaKlusumu meklējot<p>Meklētājs jau kop&scaron; agras bērnības baidās no trok&scaron;ņa &ndash; viņ&scaron; nespēj paciest pat putnu vai bērnu klaigas aiz loga. Un tās sievietes... Ja vien viņas nerunātu tik daudz un tik skaļi... Kad izmeklē&scaron;anas grupa no Rīgas ierodas attālajā novada centrā Pulkažos, atklājas, ka tur pazudu&scaron;as vairākas sievietes. Ir veseli pieci aizdomās turamie, un visi &ndash; ciemā labi pazīstami un godājami vīri. Kur&scaron; no viņiem ir maniaks, kas meklē klusumu?</p> <p><span><br /></span><span>Grāmata par ļaunumu un tā iemesliem, par to, cik svarīgs ir katrs mūsu solis, vārds, rīcība. Autore ir ne tikai centusies iedziļināties noziegumu aprakstā, bet arī meklējusi tā saknes, piedāvājot atminēt mīklu &ndash; kur&scaron; tad ir vainīgais? Lasītājam būs interesanti iejusties detektīva lomā!</span></p>Mon, 01 Apr 2019 00:00:00 +0300http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48873&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48873&type=2Ozola, LīvaLiteratūra bērniemLīva OzolaEju meklēt!<p>&ldquo;Eju meklēt!&rdquo; ir krā&scaron;ņi ilustrēts stāsts par bērna iztēles pasauli, spēlējot paslēpes &ndash; vienu no bērnu iemīļotākajām spēlēm visā pasaulē jau daudzus gadsimtus. Mazā meitenīte Vilma vakarā pirms gulētie&scaron;anas pierunā tēti vēl uzspēlēt paslēpes. Lasītājs katrā grāmatas atvērumā var pavērt dažādas durvis un kopā ar Vilmu ielūkoties, kas aiz tām slēpjas. Grāmatā izmantots papīra atloku (t.s. <em>lift-the-flap</em>) princips - paņēmiens rosina iztēli, ļaujot fantazēt, kas atklāsies, kad atloks tiks atvērts, un pārsteigt brīdī, kad tas atveras. Stāstu papildina arī īsi skaitāmpanti, kas noder, uzsākot spēlēt paslēpes (to autore ir&nbsp; grāmatas redaktore, dzejniece Inese Zandere).&nbsp;</p> <p><span><br /></span><span>Bērni un vecāki, kopīgi pētot un komentējot ilustrācijas, ieraugot dažādus tēlus un nosaucot tos vārdā, var veidot sarunu starp lielo un mazo lasītāju, ļaujot bērniem pa&scaron;iem radīt jaunas iedomu tēlu interpretācijas un stāstus, ko &scaron;ie tēli varētu piedzīvot. Grāmatas samērā lielais izmērs ļaus pilnībā iejusties galvenās varones Vilmas iztēles pasaulē, kurā atrodams daudz lietu, kas nāku&scaron;as no dzīvokļa ikdienas realitātes, bet pārtapu&scaron;as aizraujo&scaron;os fantāzijas tēlos &ndash; virtuvē ir kūku kalni, viesistabā puķpodu džungļi, roboti stumj rotaļu automa&scaron;īnas caur sastrēgumiem, rūķi brauc laivā un mu&scaron;as kungs iekārtojas atpūtas krēslā.</span><span><br /></span><span><br /></span><span>Līva Ozola ir jaunā māksliniece, kas studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedrā beidza ar izcilību un strauji ienākusi Latvijas vizuālās mākslas un ilustrācijas pasaulē: 2018. gada laikā tapu&scaron;as ilustrācijas trim dažādām grāmatām, ko izdevu&scaron;i apgādi Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāds, Liels un mazs.</span></p>Mon, 01 Apr 2019 00:00:00 +0300http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48872&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48872&type=2Melece, AneteLiteratūra bērniemAnete MeleceKiosks<p>Savu ideju &ndash; stāstu par kāda Rīgas kioska pārdevēju Olgu, kas ir tik resna, ka iesprūdusi kioskā un netiek no tā ārā, Anete Melece vispirms īstenoja, 2013. gadā izveidojot 7 minū&scaron;u garo animācijas īsfilmu &bdquo;Kiosks&ldquo;, kas guva starptautisku atzinību dažādos festivālos. Filmas un bilžu grāmatas varone Olga dienas vada, apkalpojot un uzklausot pircējus, &scaron;ķirstot žurnālus un ilgojoties ceļot. Viņas sapnis ir nonākt siltajās zemēs un pie jūras baudīt skatu uz saulrietu. Kādu dienu nejau&scaron;u notikumu ķēde izvēr&scaron;as tā, ka Olga ar visu kiosku iekrīt pilsētas kanālā, kas viņu aizpeldina tālu pasaulē &mdash; līdz pat kārotajai pludmalei ar palmām un sauli. Sižets, kas mudina domāt par cilvēka &ldquo;iesprū&scaron;anu&rdquo; savā dzīvē un nespēju īstenot sapņus, ir vienlaikus komisks un skumj&scaron;. Arī Olgas raksturā labi sajūtams tas, ka viņa nav tikai smieklīga resnule un neuzņēmīga sapņotāja, kas ar žurnālu bildēm aizvieto realitāti, bet arī savas apkārtnes mazais centrs, svarīga un vajadzīga citiem cilvēkiem.&nbsp;&nbsp;</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Anete Melece ir starptautiskus panākumus guvusi animācijas filmu autore un māksliniece, kas dzīvo Latvijā un &Scaron;veicē. Jau iepriek&scaron; viņa sadarbojusies ar izdevniecību "Liels un mazs" un ilustrējusi Mairas Dobeles, Jura Kronberga un Ingas Gailes grāmatas. Autore ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā un maģistra grādu animācijā Lucernas Lieti&scaron;ķās zinātnes un mākslas universitātē.</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Filmā un grāmatas ilustrācijās izmantotajam kioskam ir reāls prototips Rīgas pilsētvidē &mdash; tuk&scaron;ais preses kiosks Aspazijas bulvāra un Kr.Barona ielas stūrī.</span></p> <p><br />Animācijas filma, pēc kuras motīviem tiek veidota grāmata, izpelnījusies pla&scaron;u atzinību visā pasaulē. Filmu iespējams noskatīties &scaron;eit:&nbsp; <a href="https://vimeo.com/258238541" target="_blank">https://vimeo.com/258238541</a></p>Mon, 01 Apr 2019 00:00:00 +0300http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48871&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48871&type=2Pulmans, FilipsLiteratūra bērniemFilips PulmansPutekļu grāmata<p>Malkolms Polsteds ir vienpadsmitgadīgs zēns, viesnīcnieku dēls, kas dzīvo citā pasaulē. &Scaron;ī pasaule gan ir stipri līdzīga mūsējai, tomēr arī lielā mērā at&scaron;ķirīga. Tajā katram cilvēkam ir savs dēmons dzīvnieka veidolā, ar kuru viņ&scaron; ir nedalāms veselums. Tur notiek nesamierināmas cīņas starp preti&scaron;ķīgiem spēkiem, un &scaron;o cīņu pamatā ir pētījumi par noslēpumainajām Visuma daļiņām &ndash; Putekļiem.</p> <p>&nbsp;</p> <p><span>&nbsp;</span><span>Kad Malkolma dzimto Oksfordu pārņem nepieredzēti plūdi, zēns glābjas savā mazajā kanoe kopā ar piecpadsmitgadīgo virtuves izpalīdzi Alisi un mazo Liru, kurai ir būtiska loma liktenīgā raganu pareģojumā.</span><span>Vai bērniem izdosies paglābties no negantajiem plūdiem un vajātājiem? Un vai viņi tiks kaut nedaudz tuvāk noslēpuma atrisinājumam?</span></p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Santa Brauča.</span></p>Mon, 01 Apr 2019 00:00:00 +0300http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48817&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48817&type=2Sigurdardotira, IrsaKriminālromāniIrsa SigurdardotiraSāga<p>&ldquo;SĀGA&rdquo; ir otrais darbs sērijā par psiholoģes Freijas un detektīva Huldara izmeklētājiem noziegumiem.</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Skolas pagalmā tiek atrakta laika kapsula ar skolēnu pirms desmit gadiem rakstītiem sacerējumiem. Starp tiem viens ir tik savāds, ka skolas vadība nolemj to nodot policijai. Tajā ticis izteikts brīdinājums par vairākām slepkavībām, kas notiks 2016. gadā &ndash; desmit gadus tālā nākotnē. Lai gan ne&scaron;ķiet, ka &scaron;is pusaudža rakstītais būtu jāuztver patie&scaron;ām nopietni, Huldars un Freija ķeras pie vēstījuma autora identificē&scaron;anas. Seko nepatīkami notikumi un slepkavības. Huldars un Freija tiek ierauti jaunas &scaron;okējo&scaron;as lietas epicentrā, un nu vēstījuma autora atra&scaron;ana kļūst vitāli svarīga...</span></p> <p><span><br /></span><span>Irsa Sigurdardotira (<em>Yrsa Sigur&eth;ard&oacute;ttir</em>, dz. 1963) ir atzīta islandie&scaron;u kriminālromānu rakstniece, kuras darbi ir tulkoti un izdoti vairāk nekā 30 valodās un novērtēti ar vairākām literārām balvām. Latvie&scaron;u valodā izdots arī romāns &ldquo;DNS&rdquo;.</span></p> <p><span><br /></span><span>No islandie&scaron;u valodas tulkojusi Inga Bērziņa.</span></p>Wed, 27 Mar 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48783&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48783&type=2Zarāne, AgneseAgnese ZarāneSlīdošās kāpnes<p>Vidusskolniece Signe no Latvijas austrumu pierobežas mazpilsētas pārceļas uz Rīgu. Iesākot skolas gaitas jaunā klasē, paralēli mācībām meitenei ir jāatrisina vairāki &ldquo;cietie rieksti&rdquo; personiskajā dzīvē: jāat&scaron;ķetina vecāku gadiem samezgloju&scaron;ās un neskaidrās attiecības, jāmeklē sava vieta mācību iestādē, kurā skolēni tiek dalīti stilīgajos un nestilīgajos, un jāiepazīstas ar pirmās mīlestības jūsmu un trauslumu. Risinot &scaron;os uzdevumus, meitene saskaras ar mulsino&scaron;u nepiecie&scaron;amību meklēt savu identitāti.</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Cik lielas ir iespējas atrisināt dzīves mīklas, stāvot uz &ldquo;slīdo&scaron;ajām kāpnēm&rdquo;, kur no pa&scaron;as, &scaron;ķiet, nekas nav atkarīgs? Un vai izdosies kādreiz no tām nokāpt?</span></p> <p><span><br /></span><span>Stāsts jaunie&scaron;iem &ldquo;Slīdo&scaron;ās kāpnes&rdquo; ir Agneses Zarānes pirmā grāmata &ndash; vērā ņemams pieteikums saisto&scaron;ā un mūsdienīgā prozā.</span></p>Mon, 25 Mar 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48651&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48651&type=2Tiljē, FranksKriminālromāniFranks TiljēSapņot<p>Vairums cilvēku nakts izskaņā pārstāj sapņot...</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Abigeila ir slavena psiholoģe, kuru policija bieži pieaicina īpa&scaron;i sarežģītu lietu izmeklē&scaron;anā. Tomēr Abigeilas pa&scaron;as dzīvi apgrūtina neparasta slimība &ndash; narkolepsija, kas reizēm traucē saprast, vai notieko&scaron;ais ir sapnis vai īstenība.&nbsp;</span><span>&Scaron;obrīd Abigeila palīdz kāda cilvēka meklē&scaron;anā, kur&scaron; nolaupījis trīs bērnus. Iespējamo upuru skaits var pieaugt. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, un noziedznieks ir tepat kaut kur līdzās. Lietas atrisinājums slēpjas Abigeilas atmiņu dzīlēs, bet viņas realitātes izjūta nenovēr&scaron;ami sarūk...</span></p> <p><span><br /></span><span>Franks Tiljē (<em>Franck Thilliez</em>, dz. 1973) ir viens no populārākajiem spriedzes romānu rakstniekiem dzimtajā Francijā. Viņa grāmatas tiek tulkotas un izdotas vairāk nekā piecpadsmit valstīs, tostarp ASV, Vācijā un Japānā. Romāns &ldquo;Sapņot&rdquo; ir pirmais latvie&scaron;u valodā tulkotais F. Tiljē darbs.</span></p> <p><span><br /></span><span>No franču valodas tulkojusi Maija Indra&scaron;a.</span></p>Fri, 15 Mar 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48566&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48566&type=2Rūmnieks, ValdisValdis RūmnieksBiogrāfiskas grāmatasNo Raiņa līdz Čakam<p>Kuru latvie&scaron;u rakstnieci apdraudēja traktors? Kā Čaks savā simtgadē neļāva Valdim Rūmniekam atvērt diplomātu? Kāpēc Rakstnieku savienībā ieradās policijas specvienība? Kā divi vīri sāka kopā rakstīt romānus?&nbsp;</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Atbildes uz &scaron;iem un citiem jautājumiem, kā arī draiskulīgus un nopietnus stāstus par 20. gadsimta pēdējo 20 gadu un 21. gadsimta pirmo 18 gadu kultūras personībām savā autobiogrāfijas otrajā grāmatā &ldquo;No Raiņa līdz Čakam&rdquo;' piedāvā pazīstamais rakstnieks Valdis Rūmnieks (1951).&nbsp;</span></p> <p><span><br /></span><span>Pirmajā grāmatā (&ldquo;Starp Mežaparku un Murjāņiem&rdquo;', 2018) autors iemūžinājis atmiņas par bērnību, kas aizritējusi rado&scaron;u cilvēku sabiedrībā, par studiju un pirmajiem patstāvīgā darba gadiem, bet otrajā grāmatā &ndash; par vēlākajiem savas dzīves gadiem, sākot ar 1980. gada janvāri. Tajā turpinās rakstnieku piedzīvojumi, pa&scaron;a rado&scaron;ās kaislības un atklājas daži pilnīgi nezināmi literatūrvēsturiski fakti.</span></p> <p><span><br /></span><span>Kā allaž Valda Rūmnieka darbos &ndash; viss norisinās starp Mežaparku un Murjāņiem.</span></p>Mon, 11 Mar 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48565&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48565&type=2Bauere, IngunaInguna BauereBiogrāfiskas grāmatasJānis LūsēnsJānis Lūsēns trešais<p>Jānis Lūsēns tre&scaron;ais, kā nojau&scaron;ams, ir Jānis Lūsēns tre&scaron;ajā paaudzē &ndash; Latvijā labi pazīstams komponists, rado&scaron;a, daudz&scaron;ķautnaina, ļoti vīri&scaron;ķīga un, protams, arī sarežģīta personība. Lai gan sacerējis daudz brīni&scaron;ķīgas, dvēseliski izjustas mūzikas, kas tautā tiek ļoti mīlēta, pats saka, ka &ldquo;komponistu bū&scaron;anu&rdquo; nevajagot romantizēt, jo tas esot tāds pats darbs kā visi citi. Iedvesmu viņ&scaron; negaida, bet strādā.</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Ārējais tēls var maldināt. Kādam Lūsēns &scaron;ķiet skarbs, citam augstprātīgs vai pārāk tie&scaron;s. Tomēr dziļākajā būtībā Jānis ir romantiķis, kur&scaron; priecājas par vienkār&scaron;ām, katram latvietim mīļām lietām &ndash; klusiem ezera ūdeņiem, ko&scaron;iem saulrietiem un pļavu puķēm, zvaniņu skaņām un Ziemsvētkiem.</span></p> <p><span><br /></span><span>Grāmata tapusi, gaidot jubileju. &ldquo;Kāds laiciņ&scaron; ir nodzīvots, un sagribējās paskatīties atpakaļ,&rdquo; atzīst komponists. Pagāju&scaron;ā gadsimta astoņdesmitajos viņ&scaron; piedzīvoja galvu reibino&scaron;us panākumus, kad grupas Zodiac plate Disco Alliance, kurā skanēja Jāņa Lūsēna elektroniskā mūzika, sasniedza pārdesmit miljonu lielu tirāžu visā pasaulē, kas Latvijas Padomju Sociālistiskās republikas apstākļos bija fenomens. Tad sekoja otrs &ldquo;Zodiaks&rdquo;, neaizmirstamās Atmodas laiku dziesmas, vairāki mūzikli, dziesmu cikli, operas, arī simfonija. &ldquo;Paveikts ir ļoti daudz, bet labākais man vēl priek&scaron;ā,&rdquo; Jānis Lūsēns cerīgi saka. Cerībām ir pamats, jo dinastija turpinās, un mīlestība pārvar visus &scaron;ķēr&scaron;ļus.</span></p> <p><span><br /></span><span>&ldquo;Teksts radās [..], pateicoties Jāņa māmuļas sarūpētajai &ldquo;pūralādei&rdquo;ar materiāliem par dēla gaitām dzīvē un mūzikā&rdquo;, grāmatas noslēgumā saka Inguna Bauere &ndash; daudzu biogrāfisku romānu autore. Jāņa Lūsēna biogrāfiju ilustrē fotogrāfijas no komponista personiskā arhīva.</span></p>Mon, 11 Mar 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48563&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48563&type=2Alnats, LūksLūks AlnatsMums pieder debesis<p>Robs, Anna un Džeks ir laimīga ģimene līdz brīdim, kad Džeka slimība satricina viņu ierasto ikdienu. Dzīve pārvēr&scaron;as melnā bezdibenī, un nepārvarama straume no&scaron;ķir Robu no sievas, no dēla, no dzīves. Kā pārvarēt zaudējuma sāpes? Kā remdēt cie&scaron;anas un rast pamatu turpmākajai dzīvei?&nbsp;Tomēr brīdī, kad visas cerības &scaron;ķiet gandrīz izsmeltas, Robs spēj izvēlēties ceļu, kas ved pretī dziedinā&scaron;anai un piedo&scaron;anai.</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span></p> <p><span>Lūks Alnats, angļu rakstnieks un žurnālists, savā debijas romānā raksta par to, ka ceļ&scaron; no cerībām līdz izmisumam un atpakaļ nekad nav tik vienkār&scaron;s, kā kādam varētu &scaron;ķist, tomēr arī vissalauztākās sirdis iemācās pukstēt no jauna.</span></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Maija Opse.</span>.</p>Mon, 11 Mar 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48547&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48547&type=2Jēruma, IngaInga JērumaTeātra bērni<p>Žurnāliste un rakstniece Inga Jēruma pla&scaron;ākam lasītāju lokam pazīstama ne tikai ar saviem kriminālromāniem (ar pseidonīmu Margarita Grietēna) &ndash; palaikam viņa pievēr&scaron;as spilgtām teātra un kino mākslas personībām. Lielu popularitāti ir ieguvusi grāmata par Valmieras teātra aktrisi Regīnu Devīti &ldquo;No Zentas līdz Zentai&rdquo;, kā arī grāmata par Ilzi Vazdiku, ilggadējo Dailes teātra aktrisi, &ndash; &ldquo;Ilze Vazdika. Saldā katorga&rdquo;.</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Inga Jēruma atzīst, ka sen jau viņu saistījusi ideja uzrakstīt par &ldquo;teātra bērniem&rdquo; &ndash; tiem, kuri no bērna kājas vecāku vai vecvecāku darbavietu ir sajutu&scaron;i galvenokārt ne no skatītāju zāles puses. Pati būdama &scaron;āds bērns (I. Jērumas māte ir Dailes teātra aktrise Velta Krūze), vairāku gadu gaitā rakstniece izvēlējās tikties ar cilvēkiem, kurus teātra gaisotne nav tik ļoti savaldzinājusi, lai sevi ziedotu &scaron;ai brīni&scaron;ķīgajai, taču arī prasīgajai, pat nežēlīgajai mākslai.</span></p> <p><span><br /></span><span>Tā ir tapusi grāmata &ldquo;Teātra bērni&rdquo; &ndash; 27 personību portretējumi, kuros var ielūkoties visai drosmīgās atklāsmēs par to, kāda nozīme teātrim bijusi bērnībā un joprojām ir vai arī &ndash; tie&scaron;i pretēji &ndash; vairs nav pieaugu&scaron;ā cilvēka patstāvīgajā gaitās. Starp viņiem &ndash; Harija Liepiņa un Mudītes &Scaron;neideres dēls, Dinas Kuples meita un Zigurda Neimaņa meitas, Ēvalda Valtera un Veras Gribačas dēls, Lūcijas Baumanes un Luija &Scaron;mita meita un mazmeita, Pētera Pētersona meita un mazdēls&hellip;</span></p> <p><span><br /></span><span>Tiem lasītājiem, kurus interesē teātris kā neparasta, zināmā mērā izredzētiem ļaudīm atvērta pasaule, grāmata neliks vilties. Jūs varēsiet tuvāk iepazīt &scaron;īs mākslas tempļus un to uzticamos kalpus no viņiem vistuvāko cilvēku skatpunkta un uzzināt viedokļus, kas gan neglaimo, reizēm pat apsūdz, tomēr nekādi nenoniecina teātra neizmērojamo vērtību ikviena cilvēka dzīvē.</span></p>Thu, 07 Mar 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48539&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48539&type=2Rēdliha, IvetaOriģinālliteratūraIveta RēdlihaVēl viena dziļa ieelpa<p>Alekss Caune ir pa&scaron;apzinīgs, viltīgs un mērķtiecīgs jauns vīrietis, kur&scaron; jau pusaudža gados ir dzelžaini apņēmies kļūt bagāts. &Scaron;ī mērķa sasnieg&scaron;anai viņ&scaron; lieki netirda savu sirdsapziņu, un visi iespējamie līdzekļi viņam &scaron;ķiet gana labi. Un Aleksa sapnim rodas izredzes piepildīties, kad viņ&scaron; darba uzdevumā nonāk Dienvidkorejā, Seulā.</p> <p><span>No tā laika jauneklim vairs nav ne prātā darbs &ndash; viņ&scaron; ir gatavs riskēt ar savu karjeru, kas rādās visai spoža, un pat ar dzīvību, ja vien kārotais kļūst par īstenību. Lai realizētu savu pārdro&scaron;o plānu, Alekss dodas uz Rietumāfriku. Un tas notiek 1988. gadā, kad Alekss vēl ir PSRS īpa&scaron;o dienestu aģents.</span></p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Otrajā daļā romāna sižets atsākas 2016. gadā. Alekss ir veiksmīgi apprecējies, taču pārim nav bērnu. Sieva Māra sevī nes kādu neizprotamu noslēpumu, kas izpaužas moko&scaron;ā sapnī un traucē viņai pilnībā izbaudīt gana komfortablos sadzīves apstākļus. Garastāvokli vēl vairāk negatīvi ietekmē mīļotā vīra komandējumi uz Rietumāfriku &ndash; tie ir pēk&scaron;ņi, ilgsto&scaron;i un neizprotami bieži.</span></p> <p><span><br /></span><span>Piekritusi vīra uzstājīgajam lūgumam apmeklēt kādu hipnoterapeitu, Māra mazpamazām pietuvojas sava briesmīgā sapņa cēlonim.</span></p> <p><span><br /></span><span>Ivetas Rēdlihas psiholoģiskais trilleris nemoralizē, taču spilgti atklāj cilvēku rīcības tum&scaron;ās, neizgaismotās virāžas un dramatiskās sekas, kuras neizbēgami iespaido arī līdzcilvēkus.</span></p> <p><span><br /></span><span>Iveta Rēdliha dzimusi 1977. gadā tālu ziemeļos no Latvijas, Svalbārā. Viņa apgalvo, ka rakstniecībai pievērsusies jau kop&scaron; astoņu gadu vecuma. Profesionāli darbojoties psihoneiroimunoloģijas jomā, autore apvieno savas zinā&scaron;anas un iztēli, radot spriedzes romānus ar samezglotu un intriģējo&scaron;u sižetu, un tāds ir arī viņas jaunais darbs &ldquo;Vēl viena dziļa ieelpa&rdquo;.</span></p>Thu, 07 Mar 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48224&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48224&type=2Jūnasons, JūnassJūnass JūnasonsSimtviengadnieks, kas domāja pārāk daudz<p>Viņ&scaron; ir atgriezies! Nedaudz vecāks, bet daudz jautrāks!</p> <p><span>Turpinājums romānam &ldquo;Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda&rdquo;.</span></p> <p><span><br /></span><span>Viss sākās ar gaisa balonu un četrām &scaron;ampanie&scaron;a pudelēm&hellip; Allans un Jūliuss bija ieplānoju&scaron;i baudīt elpu aizraujo&scaron;as ainavas, bet negaidītā nosē&scaron;anās jūrā viņu plānos nekādi neietilpa.&nbsp;</span><span>Un kas gan to varēja iedomāties, ka viņus izglābs tie&scaron;i Ziemeļkorejas kuģis, kura kapteinis uzglabā portfeli ar kontrabandas urānu, izpildot Kima Čenuna norādes?</span><span>Jau pavisam drīz Allans un Jūliuss nonāk sarežģītas diplomātiskās krīzes epicentrā, kur līdz ar viņiem dalību ņem globālas nozīmes personības, tostarp Zviedrijas ārlietu ministre, Angela Merkele un prezidents Tramps. Situācija kļūst sarežģīta...</span></p> <p><span><br /></span><span>Sasodīti lielisks smejamgabals un vienlaikus izcila satīra par cilvēces dīvainībām...</span></p> <p><span>/Daily Telegraph/</span><span><br /></span><span><br /></span><span>Jūnass Jūnasons (dz. 1961), pirms kļuva par rakstnieku, bijis zviedru laikraksta &ldquo;Expressen&rdquo; žurnālists, strādājis par mediju konsultantu un producējis raidījumus zviedru televīzijai. J.Jūnasona pirmais romāns &ldquo;Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda&rdquo; atnesa autoram pasaules slavu, un nu jau viņa grāmatas tiek izdotas vairāk nekā 40 valstīs un ir pārdotas vairāk nekā 15 miljonos eksemplāru.</span></p> <p><span><br /></span><span>No zviedru valodas tulkojusi Dace Deniņa.</span></p>Wed, 13 Feb 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48209&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48209&type=2Sniķere, VeltaDzejaVelta SniķereHusks<p>&ldquo;Husks&rdquo; ir Veltas Sniķeres angliski rakstītās dzejas izlase.</p> <p><span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Well known Latvian poet and translator, Velta Sniķere was born in 1920. Due to the Russian occupation of Latvia she went into exile and has lived in England since 1945. She studied philosophy at Riga University, is a founder member of the British Wheel of Yoga and a member of the Chartered Society of Physiotherapy. In addition she has studied Indian dancing with Ram Gopal and was a member of his troupe.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Apart from some poems in French and German, Velta Sniķere writes in Latvian and English and has translated other poets in both languages. She is President of the PEN Center for writers in Exile, London. Since the regaining of Independence, her poems have been widely published in Latvia.</span><span>(Writers from Eastern Europe, Book Trust, 1991)</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Velta Sniķere is a sparing producer of poems, but Sniķere is the most independant and most original among our poetesses. Each of her poems is also a new and not to be repeated creation of poetic shape. Thus one could also say that she is our richest and most prodigal poetess. Her relationship with language itself is always exploratory and creative.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>/Vitauts Kalve,&nbsp;</span></span>Newspaper LATVIJA/</p> <p><span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Dzejniece Velta Sniķere dzimusi 1920. gada 25. decembrī Veļikije Lukos. Uzaugusi neatkarīgajā Latvijā. Studējusi filozofiju un vēsturi Latvijas Universitātē un salīdzino&scaron;ās reliģijas King&rsquo;s College Londonā. Bijusi Rama Gopala indie&scaron;u dejas trupas dalībniece. Aktīvi darbojusies starptautiskajā PEN klubā un Britu līgā Eiropas brīvībai (British League of European Freedom). Viena no organizācijas British Wheel of Yoga dibinātājām. 2004. gadā saņēmusi PBLA Kultūras fonda balvu, 2007. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Veltas Sniķeres dzeja publicēta kopkrājumā &ldquo;Trīs autori&rdquo; (1950, kopā ar Ojāru Jēgenu un Dzintaru Sodumu), krājumos &ldquo;Nemitas minamais&rdquo; (1961), &ldquo;Piesauk&scaron;ana&rdquo; (1967), Latvijā izdotajās grāmatās &ldquo;Lietu mutes&rdquo; (1991), &ldquo;Pietuvoties vārdiem&rdquo; (2003, klausāmgrāmata 2009) un &ldquo;Pieredze&rdquo; (2010). Angļu valodā atdzejojusi Andreja Eglī&scaron;a, Zinaīdas Lazdas, Vizmas Bel&scaron;evicas un citu autoru dzeju. 2009. gadā iznākusi Veltas Sniķeres atmiņu grāmata &ldquo;Savādībiņas&rdquo; (2009).</span><br /></span></p>Wed, 13 Feb 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48208&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48208&type=2Sniķere, VeltaVelta SniķereDainas<p>Apgāds &ldquo;Mansards&rdquo; laidis klajā Veltas Sniķeres grāmatu &ldquo;Dainas&rdquo;, kurā apkopotas dzejnieces atdzejotās latvie&scaron;u tautasdziesmas.</p> <p>&nbsp;</p> <p><span><span>No Veltas Sniķeres priek&scaron;vārda:</span></span></p> <p><span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>&ldquo;Pateicos senajām dainām par lielo prieku, ko man sagādājusi to mazvārdības lakonisma izteiksmes augstā meistarība un dzīves un vienības svinē&scaron;ana. Sniedzu sevis atdzejotās dainas. Tulko&scaron;anas abrā rūgst vēl citas.</span></span></p> <p><span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Es mēdzu piederēt pie tiem, kas teica, ka dainas nav tulkojamas. Vienu dienu, Dr. Anitas Rožkalnes klātbūtnē, mani pēk&scaron;ņi trāpīja atziņa: varu atdzejot.&rdquo;</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Dzejniece Velta Sniķere dzimusi 1920. gada 25. decembrī Veļikije Lukos. Uzaugusi neatkarīgajā Latvijā. Studējusi filozofiju un vēsturi Latvijas Universitātē un salīdzino&scaron;ās reliģijas King&rsquo;s College Londonā. Bijusi Rama Gopala indie&scaron;u dejas trupas dalībniece. Aktīvi darbojusies starptautiskajā PEN klubā un Britu līgā Eiropas brīvībai (British League of European Freedom). Viena no organizācijas British Wheel of Yoga dibinātājām. 2004. gadā saņēmusi PBLA Kultūras fonda balvu, 2007. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Veltas Sniķeres dzeja publicēta kopkrājumā &ldquo;Trīs autori&rdquo; (1950, kopā ar Ojāru Jēgenu un Dzintaru Sodumu), krājumos &ldquo;Nemitas minamais&rdquo; (1961), &ldquo;Piesauk&scaron;ana&rdquo; (1967), Latvijā izdotajās grāmatās &ldquo;Lietu mutes&rdquo; (1991), &ldquo;Pietuvoties vārdiem&rdquo; (2003, klausāmgrāmata 2009) un &ldquo;Pieredze&rdquo; (2010). Angļu valodā atdzejojusi Andreja Eglī&scaron;a, Zinaīdas Lazdas, Vizmas Bel&scaron;evicas un citu autoru dzeju. 2009. gadā iznākusi Veltas Sniķeres atmiņu grāmata &ldquo;Savādībiņas&rdquo; (2009).</span><br /></span></p>Wed, 13 Feb 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48171&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48171&type=2Darbiņa Epnere, AldaAlda Darbiņa EpnereKlejojumu gadi<p><span>Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; ir izdevis nelielu un vienlaikus ļoti ietilpīgu Aldas Darbiņas Epneres grāmatu "Klejojumu gadi. Pieci stāsti par Sāras Rū ciltskoku". Tajā apkopoti stāsti, kuru tēli, tēmas, noskaņas veido vienotu veselumu. Galvenā varone Sāra Rū, kuras ciltskoks ir daudz pla&scaron;āks par asinsradinieku kopu un kurā ir vieta ne tikai cilvēkiem, kādā stāstā tiek nodēvēta par hipijmeiteni. Nav svarīgs viņas vecums, nav būtiskas pagātnes un mūsdienu proporcijas viņas vēstījumā, galvenais ir hipiju gars &ndash; mīlestība pret visu dzīvo, dzejiska dzīves uztvere, spēja saskatīt un radīt skaisto ikdienā.&nbsp;&nbsp;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Stāstos asociatīvi brīvi saplūst dažādi laiki, vietas, tēli, situācijas, kultūras alūzijas. Starp eso&scaron;o un biju&scaron;o, tālo un tuvo, zaudēto un neiegūto, cilvēku un dzīvnieku pasauli nav stingru robežu. Tā ir valdzino&scaron;a brīvība, un to lielā mērā pauž autores stils, ne vārdos tie&scaron;i formulētas atklāsmes.&nbsp;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Stāstu notikumi, varētu teikt, ir pat skarbi &ndash; tie ietver gan pēk&scaron;ņi pārtrūku&scaron;as pagātnes attiecības, kuru pavedieni iestiepjas tagadnē, gan mūsdienu Latvijas pazīstamas sāpīgas situācijas. Augustīne, kura Ņujorkā meklē vietu rado&scaron;ajām izpausmēm, atsūta savu mazo dēlu Fīlipu uz Latviju&nbsp; pie savas mātes Sāras Rū, kura cen&scaron;as nosargāt savas dzimtas Paradīzi, ko apdraud gan laika zobs un naudas trūkums, gan apkārt augo&scaron;ā &ldquo;jaunā pasaule&rdquo;. Sāras Rū valdzino&scaron;ā personība draudīgajās situācijās saglabā rāmu viedumu. Pat Villas Viktors, kur&scaron; Paradīzi grib nopirkt par naudu, viņas acīs un rakstnieces tēlojumā ir dzīvs cilvēks, nevis tikai viens no &ldquo;biezajiem&rdquo;.&nbsp;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Zīmīgs ir kāda tēla teiktais: &ldquo;Tevi vajadzēja sasildīt.&rdquo; Stāstu varoņi cits citu sasilda, vienlaikus smeldzīgā sirsnībā&nbsp; ieskaujot arī lasītājus. Dzīves īstenība, arī skaudrā un saltā, netiek slēpta vai neievērota, taču hipijmeitenei ir raksturīgi nevis žēloties, ka jānes malka uz piektā stāva dzīvoklīti, bet priecāties, ka tikai nupat sastaptais gara radinieks vienkār&scaron;i palīdz to uznest...&nbsp;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Kop&scaron; rakstnieces Aldas Darbiņas Epneres iepriek&scaron;ējiem stāstu krājumiem &ldquo;Divpadsmit fotogrāfijas&rdquo; (1968) un &ldquo;Uz kurieni lido baltie tauriņi&rdquo;(1982) pagāju&scaron;i gadu desmiti. Lielākajai daļai lasītāju viņas darbi būs pārsteidzo&scaron;s atklājums.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>&Scaron;ī grāmata ir vajadzīga gan kā savdabīgs literārs sacerējums, gan kā latvie&scaron;u kultūrā visai maz atrodams atgādinājums par hipijlaiku garu un vērtībām. Tā&nbsp; varētu būt tuva gan autores laikabiedriem, gan jaunie&scaron;iem, gan visiem citiem, kuri prot novērtēt pozitīvu citādību. &Scaron;is izdevums iezīmē kādu netveramu, maigu vaibstu mūsdienu literatūrā. Rakstnieces polifonā, mūzikas kompozīcijai tuvā stāstu uzbūve, vietumis dzejai raksturīgais tēlu izmantojums var dot kādu negaidītu impulsu jaunākiem rakstniekiem sava rokraksta meklējumos.&nbsp;</span></p>Fri, 08 Feb 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48170&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48170&type=2Pulvere, IngrīdaIngrīda PulvereGribu apprecēties!<p>Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; izdevis saturiski un literāri atskabargainu, &ldquo;nesaķemmētu&rdquo; darbu &ndash; Ingrīdas Pulveres romānu &ldquo;Gribu apprecēties!&rdquo;. Grāmatas virsraksts labi raksturo tās kopnoskaņu &ndash; gluži parastā un dabiskā vēlme neatklājas romantisku, dramatisku vai komisku notikumu gaitā kā tūksto&scaron;os citu grāmatu, nē, tā tie&scaron;i un neslēpti izskan tādā kā vienā vienīgā kliedzienā no grāmatas pirmās līdz pēdējai lappusei.</p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Sintija (120-92-120, komentāri lieki) ir skaistumkop&scaron;anas salona īpa&scaron;niece, kam bagātīgas zinā&scaron;anas sievietes psiholoģijā, fizioloģijā, dvēselē un visās pārējās jomās sniegusi gan pa&scaron;as,&nbsp; gan draudzeņu un klien&scaron;u pieredze. Arī vīrie&scaron;i viņai nepavisam nav sve&scaron;i. Daudzi. Un visu vīrie&scaron;u vēlmes, rīcība, domā&scaron;ana Sintijai sagādā vil&scaron;anos un nepatiku, pat izraisa niknumu. Viņa nav no tām, kas klusē!</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Visas grāmatas garumā vērpjas Sintijas dialogi ar vīrie&scaron;iem un draudzenēm, bet vēl būtiskāks ir ar dialogiem saplūsto&scaron;ais&nbsp; nebeidzamais iek&scaron;ējais monologs. Par ko? Par attiecībām. Attiecībām, kurās ir gan daudzveidīgs, fantāzijām pārpilns sekss, gan... tas, līdz kam vīrie&scaron;a iztēle, viņasprāt, parasti nesniedzas.&nbsp;</span><span>Sintija neizvēlas vārdus un izteicienus. Savukārt autore nav domājusi par grodu sižeta līniju, iesāktu un pabeigtu kompozīciju un izkoptu stilu. Vai galvenās varones domu un jūtu mutuļi vienkār&scaron;i &ldquo;norakstīti no dzīves&rdquo;?&nbsp; Bet varbūt &scaron;is raupjais teksts apzināti radīts tā, lai lasītāju provocētu? Lai lasītājs ieklausītos?</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Kāpēc vīrie&scaron;iem viss tiek ļauts un piedots, bet no sievietēm viss tiek pieprasīts? &Scaron;is jautājums Sintijai neliek un neliek mieru. Viņa negrib samierināties ar dzimumu nevienlīdzību, taču viņa grib apprecēties... Vai tie&scaron;ām&nbsp; vīrie&scaron;i grib apprecēties tikai ar slaikajām (90-60-90), paklausīgajām, vājajām un... dumjajām?</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Grāmatas autore Ingrīda Pulvere labi pazīstama <em>facebook</em> slejas &ldquo;Resnās Bārbijas skaistums&rdquo; daudzajiem lasītājiem un apspriedējiem.&nbsp;</span><span>Arī &scaron;ī grāmata pēc formas un gara ir tuvāka virtuālai dienasgrāmatai nekā tradicionālam romānam.&nbsp;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Autores stiprākā puse ir dzīves, precīzāk &ndash; kādas konkrētas vides un cilvēku, tuva pazī&scaron;ana un gandrīz nepastarpināta attēlo&scaron;ana. Skaistumkop&scaron;anas salons, daudziem zināmas Rīgas kafejnīcas un citas ēstuves, Saulkrasti, Sigulda, neveiksmīgi biznesmeņi, veiksmīgas uzņēmējas, kuras neapmierina attiecību joma...&nbsp; &nbsp;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>&Scaron;is darbs varētu izraisīt interesi ne tikai pikantas lasāmvielas meklētājiem, bet arī dažādiem speciālistiem (antropologiem, sociologiem, psihologiem, sekspatologiem, žurnālistiem utt.), kuri pēta sievietes vietu mūsdienu Latvijā, dzimumu attiecības un daudzus citus ikvienam svarīgus jautājumus. Autore pauž pārliecību, ka latvie&scaron;u literatūrā trūkst atklāta vēstījuma par sievietes patiesākajām vēlmēm, sajūtām un jūtām, un pati apņēmīgi centusies &scaron;o trūkumu novērst.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Izdevēji brīdina: grāmata nav ieteicama lasītājiem, kuri nav sasniegu&scaron;i, nu, teiksim... 21 gada vecumu, kā arī visiem tiem, kam vāji nervi, īpa&scaron;i attiecībā uz valodu.&nbsp;&nbsp;</span></p>Fri, 08 Feb 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48169&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48169&type=2Koena, Dorisa E.Dorisa E.KoenaSapņošana ar abām smadzeņu puslodēm<p><span>Nakts valoda, kas noderīga ikvienam</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; izdevis aizraujo&scaron;u grāmatu &ndash; amerikāņu autores Dorisas E. Koenas jauno darbu &ldquo;Sapņo&scaron;ana ar abām smadzeņu puslodēm&rdquo;.</span></p> <p><span><br /></span><span>Dr. Dorisa E. Koena (<em>Doris E. Cohen</em>) ir klīniskā psiholoģe, kura savos vairāk nekā 30 darba gados īpa&scaron;i pievērsusies hipnozei, stresa vadī&scaron;anai,&nbsp; regresijas terapijai, kā arī sapņu izpētei un izmanto&scaron;anai.</span></p> <p><span><br /></span><span>Lielākā daļa cilvēku ir saskāru&scaron;ies ar sapņiem, un daudziem ir savs noteikts viedoklis par tiem. Tas meklējams amplitūdā no pilnīgas vienaldzības pret miegā redzēto līdz svētai pārliecībai, ka ik sapnim ir viens vienīgs tulkojums. Sapņi interesē ne tikai pa&scaron;us gulētājus, mistiķus, &scaron;amaņus, sapņu tulkus, bet arī dažādu zinātņu pārstāvjus. Tie sniedz bagātīgu vielu cilvēka smadzeņu, psihes, garīgās un fiziskās veselības, rakstura, uzvedības&nbsp; un daudzu citu jomu izpētei.</span></p> <p><span><br /></span><span>Dorisu Koenu galvenokārt interesē sapņu saistība ar cilvēka dvēseli un zemapziņu, to sava &ldquo;es&rdquo; daļu, kam nav iespējams piekļūt ar prātu vien. Nesot vēstis no zemapziņas, sapņi piegādā cilvēkam īpa&scaron;u informāciju. Piemēram, sapnis var brīdināt par veselības stāvokļa pasliktinā&scaron;anos jau pirms tam, kad cilvēks, būdams nomodā, manījis slimības pazīmes. Un te nav nekā mistiska.</span></p> <p><span><br /></span><span>Grāmatas sākumā autore lasītāju iepazīstina ar &ldquo;sapņo&scaron;anas ābeci&rdquo; &ndash; sapņu būtību, fizioloģiju un psiholoģiju, simbolu valodu u.tml. Toties lielākā grāmatas daļa lasītāju vedina un māca praktiski nodarboties ar saviem sapņiem &ndash; tos fiksēt, apzināt, atsaukt atmiņā, iegaumēt, saistīt ar savas dzīves dažādām jomām, ņemt vērā, izmantot utt. Ar konkrētiem piemēriem pētniece pamato savu pārliecību, ka sapņi ir Dieva dāvana, ko nedrīkst laist zudībā. Tie ikvienam var palīdzēt rūpēties par savu veselību, attiecībām, labsajūtu un daudz ko citu.</span></p> <p><span><br /></span><span>Tiem, kuri &scaron;o grāmatu izlasīs, apzīmējums &ldquo;gaisto&scaron;s&rdquo;&nbsp; vairs nekad nebūs pirmais vai vienīgais sapni raksturojo&scaron;ais vārds.</span></p> <p><span><br /></span><span>Turklāt sapņi ir tik aizraujo&scaron;i un interesanti!</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><em>Dorisa man mācīja, ka ikviens sapnis ir maza oāzīte, kas parāda, kur atrodams ūdens un pārtika. &Scaron;ī valoda vienkār&scaron;i jāpārzina.</em><span><br /></span><span>/Kristiāna Nortrapa/</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Sandra Vol&scaron;teina.</span></p>Fri, 08 Feb 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48038&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48038&type=2Ouena, NikijaNikija OuenaZirneklis istabas stūrī<p>KAM TICĒT?</p> <p><span>KURU NODOT?</span></p> <p><span>KAD BĒGT?</span></p> <p><span><br /></span><span>&ldquo;Mans vārds ir Marija. Marija Martinesa. Esmu plastikas ķirurģe. Man ir 33 gadi. Dzim&scaron;anas vieta: Salamanka Spānijā... Un esmu notiesāta par katoļu priestera slepkavību...&rdquo;</span></p> <p><span><br /></span><span>Marija atrodas cietumā, bet apgalvo, ka nav vainīga, lai gan viņas DNS nozieguma vietā liecina par pretējo. Marijai ir Aspergera sindroms, un viņas domas un atmiņas ir juceklīgas un nesaprotamas... savāda telpa... sve&scaron;ādi cilvēki... kāds viņu novēro...&nbsp;</span><span>Piekļūstot arvien tuvāk patiesībai, Marija nonāk starptautiskas sazvērestības noaustā tīklā un ir spiesta cīnīties ne tikai par attaisno&scaron;anu un brīvību, bet arī par savu dzīvību.</span></p> <p><span><br /></span><span>Nikija Ouena ir godalgota rakstniece un žurnāliste. Dzimusi Dublinā Īrijā, pa&scaron;laik dzīvo Gloster&scaron;īrā Anglijā. Viņa ir studējusi slavenajā Salamankas Universitātē un izvēlējusies &scaron;o pilsētu par grāmatas galvenās varones doktores Marijas Martinesas dzimto vietu.</span></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Aija Čerņevska.</span></p>Thu, 31 Jan 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47928&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47928&type=2Vaidere, IneseInese VaidereMisija Latvijai<p>Grāmatas lasītājs iepazīs ne tikai ar Eiropas Parlamenta deputātes ikdienu un saspringto darba režīmu, bet arī uzzinās to, kā Inesei Vaiderei ir izdevies uzrakstīt disertāciju, kura kalpojusi par pamatu Latvijas reģionālās politikas izveidei. Tāpat tiek paskaidrots, kā pateicoties deputātes iniciatīvai un neatlaidībai izdevās panākt, ka 23. augusts kļūst par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, un kā Inese Vaidere, izmantojot savu pieredzi Eiropas Parlamentā, izcīnīja 17,7 milj. lielu finansējumu Latvijai 2017. gada plūdu seku novēr&scaron;anai.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Kas ir Jelgavas nomales &ldquo;sīkais inspektors&rdquo; un cik varžu mīt piemājas dīķi? Kā aizvest uz Parlamentu latvie&scaron;u Dziesmu svētkus un populārāko Latvijas simtgades filmu &ldquo;Homo Novus&rdquo; un ar kādu latvie&scaron;u tautasdziesmu modināt viesnīcnieku Briselē &ndash; grāmata atklāj lasītājam deputātes personību un tās ceļu līdz darbam Eiropas Parlamentā.&nbsp;</p>Wed, 23 Jan 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47917&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47917&type=2Hokinsa, PaulaKriminālromāniTrilleriPaula HokinsaŪdenī<p>Neuzticies rāmai ūdens virsmai. Nekad jau nevar zināt, kas slēpjas dziļumā...</p> <p><span>Upē, kas plūst cauri pilsētai, tiek atrasta noslīkusi sieviete, vārdā Nela. Vasaras sākumā līdzīgs liktenis bija piemeklējis pusaugu meiteni. Viņas nav pirmās, kas zaudēju&scaron;as dzīvību &scaron;ajos tum&scaron;ajos ūdeņos, tomēr viņu nāve iztraucē upi un tās pagātni, paceļot aug&scaron;up sen nogremdētas patiesības...</span></p> <p><span><br /></span><span>Nelas piecpadsmit gadus vecā meita nu ir palikusi pavisam viena, un Džūlsai, kas savulaik aizbēga no pilsētas uz visiem laikiem, ir jāatgriežas, lai parūpētos par māsasmeitu un stātos pretī seniem noslēpumiem, turklāt viņa apzinās, ka... Nela nekad nebūtu lēkusi upē.</span></p> <p><span><br /></span><span>Paula Hokinsa (<em>Paula Hawkins</em>) 15 gadus strādājusi par žurnālisti, līdz pievērsās daiļliteratūras rakstniecībai. Autores debijas romāns &ldquo;Meitene vilcienā&rdquo; kļuva par globālu fenomenu. Tas ticis pārdots vairāk nekā 20 miljonos eksemplāru un pēc tā motīviem uzņemta kinofilma, kurā galveno lomu atveidojusi Emīlija Blanta.</span></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojis Armīns Voitkāns.</span></p>Tue, 22 Jan 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47845&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47845&type=2Dēnerte, RodikaRodika DēnerteZahera viesnīca<p>Vīne, 1892. gads. Pēc sava vīra pēk&scaron;ņās nāves Anna Zahere grib pati vadīt viesnīcu. Par spīti visiem &scaron;ķēr&scaron;ļiem, jaunā atraitne beidzot izcīna sev patroneses vietu. Kamēr Anna, kūpinādama cigāru, savu iemīļoto bulterjeru ielenkta, kopā ar uzticamo personālu padara viesnīcu par leģendu, tajā sastopas divi laulāti pāri: princis un princese fon Traun&scaron;teini un Marta un Maksimilians Āderholdi, apgāda īpa&scaron;nieki no Berlīnes. Un Zahera viesnīcā Vīnē savērpjas mīlas drāma...</p> <p><span><br /></span><span>&Scaron;ajā aizraujo&scaron;ajā romānā Rodika Dēnerte padara leģendāro viesnīcu par skatuvi saviļņojo&scaron;u tēlu virknei. Viņa paver priek&scaron;karu, lai meistarīgi parādītu laikus, kas &scaron;ķiet sen aizmirsti, stāsta par savu varoņu tiek&scaron;anos pēc dvēseles brieduma un seko viņu gaitām caur Eiropas monarhiju norietu līdz 20. gadsimta pretrunām.</span></p> <p><span><br /></span><span>Rodika Dēnerte (<em>Rodica Doehnert</em>, 1960) ir studējusi režiju Kino un televīzijas augstskolā Potsdamā&ndash;Bābelsbergā un jau 20 gadus raksta scenārijus. &Scaron;ī romāna pamatā ir scenārijs divdaļīgajai TV filmai &ldquo;Zahera viesnīca. Augstākajā sabiedrībā&rdquo;, kas izrādīta kanālos ZDF un ORF.</span></p> <p><span><br /></span><span>No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.</span></p>Tue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200