Bibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://library.lv/biblioteka.lv RSS Barotne. Jaunākās grāmataslvwww.biblioteka.lvhttp://library.lv/img/logo.pngBibliotēku portāls. Jaunākās grāmatashttp://library.lv/http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48224&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48224&type=2Jūnasons, JūnassJūnass JūnasonsSimtviengadnieks, kas domāja pārāk daudz<p>Viņ&scaron; ir atgriezies! Nedaudz vecāks, bet daudz jautrāks!</p> <p><span>Turpinājums romānam &ldquo;Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda&rdquo;.</span></p> <p><span><br /></span><span>Viss sākās ar gaisa balonu un četrām &scaron;ampanie&scaron;a pudelēm&hellip; Allans un Jūliuss bija ieplānoju&scaron;i baudīt elpu aizraujo&scaron;as ainavas, bet negaidītā nosē&scaron;anās jūrā viņu plānos nekādi neietilpa.&nbsp;</span><span>Un kas gan to varēja iedomāties, ka viņus izglābs tie&scaron;i Ziemeļkorejas kuģis, kura kapteinis uzglabā portfeli ar kontrabandas urānu, izpildot Kima Čenuna norādes?</span><span>Jau pavisam drīz Allans un Jūliuss nonāk sarežģītas diplomātiskās krīzes epicentrā, kur līdz ar viņiem dalību ņem globālas nozīmes personības, tostarp Zviedrijas ārlietu ministre, Angela Merkele un prezidents Tramps. Situācija kļūst sarežģīta...</span></p> <p><span><br /></span><span>Sasodīti lielisks smejamgabals un vienlaikus izcila satīra par cilvēces dīvainībām...</span></p> <p><span>/Daily Telegraph/</span><span><br /></span><span><br /></span><span>Jūnass Jūnasons (dz. 1961), pirms kļuva par rakstnieku, bijis zviedru laikraksta &ldquo;Expressen&rdquo; žurnālists, strādājis par mediju konsultantu un producējis raidījumus zviedru televīzijai. J.Jūnasona pirmais romāns &ldquo;Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda&rdquo; atnesa autoram pasaules slavu, un nu jau viņa grāmatas tiek izdotas vairāk nekā 40 valstīs un ir pārdotas vairāk nekā 15 miljonos eksemplāru.</span></p> <p><span><br /></span><span>No zviedru valodas tulkojusi Dace Deniņa.</span></p>Wed, 13 Feb 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48209&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48209&type=2Sniķere, VeltaDzejaVelta SniķereHusks<p>&ldquo;Husks&rdquo; ir Veltas Sniķeres angliski rakstītās dzejas izlase.</p> <p><span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Well known Latvian poet and translator, Velta Sniķere was born in 1920. Due to the Russian occupation of Latvia she went into exile and has lived in England since 1945. She studied philosophy at Riga University, is a founder member of the British Wheel of Yoga and a member of the Chartered Society of Physiotherapy. In addition she has studied Indian dancing with Ram Gopal and was a member of his troupe.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Apart from some poems in French and German, Velta Sniķere writes in Latvian and English and has translated other poets in both languages. She is President of the PEN Center for writers in Exile, London. Since the regaining of Independence, her poems have been widely published in Latvia.</span><span>(Writers from Eastern Europe, Book Trust, 1991)</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Velta Sniķere is a sparing producer of poems, but Sniķere is the most independant and most original among our poetesses. Each of her poems is also a new and not to be repeated creation of poetic shape. Thus one could also say that she is our richest and most prodigal poetess. Her relationship with language itself is always exploratory and creative.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>/Vitauts Kalve,&nbsp;</span></span>Newspaper LATVIJA/</p> <p><span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Dzejniece Velta Sniķere dzimusi 1920. gada 25. decembrī Veļikije Lukos. Uzaugusi neatkarīgajā Latvijā. Studējusi filozofiju un vēsturi Latvijas Universitātē un salīdzino&scaron;ās reliģijas King&rsquo;s College Londonā. Bijusi Rama Gopala indie&scaron;u dejas trupas dalībniece. Aktīvi darbojusies starptautiskajā PEN klubā un Britu līgā Eiropas brīvībai (British League of European Freedom). Viena no organizācijas British Wheel of Yoga dibinātājām. 2004. gadā saņēmusi PBLA Kultūras fonda balvu, 2007. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Veltas Sniķeres dzeja publicēta kopkrājumā &ldquo;Trīs autori&rdquo; (1950, kopā ar Ojāru Jēgenu un Dzintaru Sodumu), krājumos &ldquo;Nemitas minamais&rdquo; (1961), &ldquo;Piesauk&scaron;ana&rdquo; (1967), Latvijā izdotajās grāmatās &ldquo;Lietu mutes&rdquo; (1991), &ldquo;Pietuvoties vārdiem&rdquo; (2003, klausāmgrāmata 2009) un &ldquo;Pieredze&rdquo; (2010). Angļu valodā atdzejojusi Andreja Eglī&scaron;a, Zinaīdas Lazdas, Vizmas Bel&scaron;evicas un citu autoru dzeju. 2009. gadā iznākusi Veltas Sniķeres atmiņu grāmata &ldquo;Savādībiņas&rdquo; (2009).</span><br /></span></p>Wed, 13 Feb 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48208&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48208&type=2Sniķere, VeltaVelta SniķereDainas<p>Apgāds &ldquo;Mansards&rdquo; laidis klajā Veltas Sniķeres grāmatu &ldquo;Dainas&rdquo;, kurā apkopotas dzejnieces atdzejotās latvie&scaron;u tautasdziesmas.</p> <p>&nbsp;</p> <p><span><span>No Veltas Sniķeres priek&scaron;vārda:</span></span></p> <p><span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>&ldquo;Pateicos senajām dainām par lielo prieku, ko man sagādājusi to mazvārdības lakonisma izteiksmes augstā meistarība un dzīves un vienības svinē&scaron;ana. Sniedzu sevis atdzejotās dainas. Tulko&scaron;anas abrā rūgst vēl citas.</span></span></p> <p><span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Es mēdzu piederēt pie tiem, kas teica, ka dainas nav tulkojamas. Vienu dienu, Dr. Anitas Rožkalnes klātbūtnē, mani pēk&scaron;ņi trāpīja atziņa: varu atdzejot.&rdquo;</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Dzejniece Velta Sniķere dzimusi 1920. gada 25. decembrī Veļikije Lukos. Uzaugusi neatkarīgajā Latvijā. Studējusi filozofiju un vēsturi Latvijas Universitātē un salīdzino&scaron;ās reliģijas King&rsquo;s College Londonā. Bijusi Rama Gopala indie&scaron;u dejas trupas dalībniece. Aktīvi darbojusies starptautiskajā PEN klubā un Britu līgā Eiropas brīvībai (British League of European Freedom). Viena no organizācijas British Wheel of Yoga dibinātājām. 2004. gadā saņēmusi PBLA Kultūras fonda balvu, 2007. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Veltas Sniķeres dzeja publicēta kopkrājumā &ldquo;Trīs autori&rdquo; (1950, kopā ar Ojāru Jēgenu un Dzintaru Sodumu), krājumos &ldquo;Nemitas minamais&rdquo; (1961), &ldquo;Piesauk&scaron;ana&rdquo; (1967), Latvijā izdotajās grāmatās &ldquo;Lietu mutes&rdquo; (1991), &ldquo;Pietuvoties vārdiem&rdquo; (2003, klausāmgrāmata 2009) un &ldquo;Pieredze&rdquo; (2010). Angļu valodā atdzejojusi Andreja Eglī&scaron;a, Zinaīdas Lazdas, Vizmas Bel&scaron;evicas un citu autoru dzeju. 2009. gadā iznākusi Veltas Sniķeres atmiņu grāmata &ldquo;Savādībiņas&rdquo; (2009).</span><br /></span></p>Wed, 13 Feb 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48171&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48171&type=2Darbiņa Epnere, AldaAlda Darbiņa EpnereKlejojumu gadi<p><span>Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; ir izdevis nelielu un vienlaikus ļoti ietilpīgu Aldas Darbiņas Epneres grāmatu "Klejojumu gadi. Pieci stāsti par Sāras Rū ciltskoku". Tajā apkopoti stāsti, kuru tēli, tēmas, noskaņas veido vienotu veselumu. Galvenā varone Sāra Rū, kuras ciltskoks ir daudz pla&scaron;āks par asinsradinieku kopu un kurā ir vieta ne tikai cilvēkiem, kādā stāstā tiek nodēvēta par hipijmeiteni. Nav svarīgs viņas vecums, nav būtiskas pagātnes un mūsdienu proporcijas viņas vēstījumā, galvenais ir hipiju gars &ndash; mīlestība pret visu dzīvo, dzejiska dzīves uztvere, spēja saskatīt un radīt skaisto ikdienā.&nbsp;&nbsp;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Stāstos asociatīvi brīvi saplūst dažādi laiki, vietas, tēli, situācijas, kultūras alūzijas. Starp eso&scaron;o un biju&scaron;o, tālo un tuvo, zaudēto un neiegūto, cilvēku un dzīvnieku pasauli nav stingru robežu. Tā ir valdzino&scaron;a brīvība, un to lielā mērā pauž autores stils, ne vārdos tie&scaron;i formulētas atklāsmes.&nbsp;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Stāstu notikumi, varētu teikt, ir pat skarbi &ndash; tie ietver gan pēk&scaron;ņi pārtrūku&scaron;as pagātnes attiecības, kuru pavedieni iestiepjas tagadnē, gan mūsdienu Latvijas pazīstamas sāpīgas situācijas. Augustīne, kura Ņujorkā meklē vietu rado&scaron;ajām izpausmēm, atsūta savu mazo dēlu Fīlipu uz Latviju&nbsp; pie savas mātes Sāras Rū, kura cen&scaron;as nosargāt savas dzimtas Paradīzi, ko apdraud gan laika zobs un naudas trūkums, gan apkārt augo&scaron;ā &ldquo;jaunā pasaule&rdquo;. Sāras Rū valdzino&scaron;ā personība draudīgajās situācijās saglabā rāmu viedumu. Pat Villas Viktors, kur&scaron; Paradīzi grib nopirkt par naudu, viņas acīs un rakstnieces tēlojumā ir dzīvs cilvēks, nevis tikai viens no &ldquo;biezajiem&rdquo;.&nbsp;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Zīmīgs ir kāda tēla teiktais: &ldquo;Tevi vajadzēja sasildīt.&rdquo; Stāstu varoņi cits citu sasilda, vienlaikus smeldzīgā sirsnībā&nbsp; ieskaujot arī lasītājus. Dzīves īstenība, arī skaudrā un saltā, netiek slēpta vai neievērota, taču hipijmeitenei ir raksturīgi nevis žēloties, ka jānes malka uz piektā stāva dzīvoklīti, bet priecāties, ka tikai nupat sastaptais gara radinieks vienkār&scaron;i palīdz to uznest...&nbsp;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Kop&scaron; rakstnieces Aldas Darbiņas Epneres iepriek&scaron;ējiem stāstu krājumiem &ldquo;Divpadsmit fotogrāfijas&rdquo; (1968) un &ldquo;Uz kurieni lido baltie tauriņi&rdquo;(1982) pagāju&scaron;i gadu desmiti. Lielākajai daļai lasītāju viņas darbi būs pārsteidzo&scaron;s atklājums.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>&Scaron;ī grāmata ir vajadzīga gan kā savdabīgs literārs sacerējums, gan kā latvie&scaron;u kultūrā visai maz atrodams atgādinājums par hipijlaiku garu un vērtībām. Tā&nbsp; varētu būt tuva gan autores laikabiedriem, gan jaunie&scaron;iem, gan visiem citiem, kuri prot novērtēt pozitīvu citādību. &Scaron;is izdevums iezīmē kādu netveramu, maigu vaibstu mūsdienu literatūrā. Rakstnieces polifonā, mūzikas kompozīcijai tuvā stāstu uzbūve, vietumis dzejai raksturīgais tēlu izmantojums var dot kādu negaidītu impulsu jaunākiem rakstniekiem sava rokraksta meklējumos.&nbsp;</span></p>Fri, 08 Feb 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48170&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48170&type=2Pulvere, IngrīdaIngrīda PulvereGribu apprecēties!<p>Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; izdevis saturiski un literāri atskabargainu, &ldquo;nesaķemmētu&rdquo; darbu &ndash; Ingrīdas Pulveres romānu &ldquo;Gribu apprecēties!&rdquo;. Grāmatas virsraksts labi raksturo tās kopnoskaņu &ndash; gluži parastā un dabiskā vēlme neatklājas romantisku, dramatisku vai komisku notikumu gaitā kā tūksto&scaron;os citu grāmatu, nē, tā tie&scaron;i un neslēpti izskan tādā kā vienā vienīgā kliedzienā no grāmatas pirmās līdz pēdējai lappusei.</p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Sintija (120-92-120, komentāri lieki) ir skaistumkop&scaron;anas salona īpa&scaron;niece, kam bagātīgas zinā&scaron;anas sievietes psiholoģijā, fizioloģijā, dvēselē un visās pārējās jomās sniegusi gan pa&scaron;as,&nbsp; gan draudzeņu un klien&scaron;u pieredze. Arī vīrie&scaron;i viņai nepavisam nav sve&scaron;i. Daudzi. Un visu vīrie&scaron;u vēlmes, rīcība, domā&scaron;ana Sintijai sagādā vil&scaron;anos un nepatiku, pat izraisa niknumu. Viņa nav no tām, kas klusē!</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Visas grāmatas garumā vērpjas Sintijas dialogi ar vīrie&scaron;iem un draudzenēm, bet vēl būtiskāks ir ar dialogiem saplūsto&scaron;ais&nbsp; nebeidzamais iek&scaron;ējais monologs. Par ko? Par attiecībām. Attiecībām, kurās ir gan daudzveidīgs, fantāzijām pārpilns sekss, gan... tas, līdz kam vīrie&scaron;a iztēle, viņasprāt, parasti nesniedzas.&nbsp;</span><span>Sintija neizvēlas vārdus un izteicienus. Savukārt autore nav domājusi par grodu sižeta līniju, iesāktu un pabeigtu kompozīciju un izkoptu stilu. Vai galvenās varones domu un jūtu mutuļi vienkār&scaron;i &ldquo;norakstīti no dzīves&rdquo;?&nbsp; Bet varbūt &scaron;is raupjais teksts apzināti radīts tā, lai lasītāju provocētu? Lai lasītājs ieklausītos?</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Kāpēc vīrie&scaron;iem viss tiek ļauts un piedots, bet no sievietēm viss tiek pieprasīts? &Scaron;is jautājums Sintijai neliek un neliek mieru. Viņa negrib samierināties ar dzimumu nevienlīdzību, taču viņa grib apprecēties... Vai tie&scaron;ām&nbsp; vīrie&scaron;i grib apprecēties tikai ar slaikajām (90-60-90), paklausīgajām, vājajām un... dumjajām?</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Grāmatas autore Ingrīda Pulvere labi pazīstama <em>facebook</em> slejas &ldquo;Resnās Bārbijas skaistums&rdquo; daudzajiem lasītājiem un apspriedējiem.&nbsp;</span><span>Arī &scaron;ī grāmata pēc formas un gara ir tuvāka virtuālai dienasgrāmatai nekā tradicionālam romānam.&nbsp;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Autores stiprākā puse ir dzīves, precīzāk &ndash; kādas konkrētas vides un cilvēku, tuva pazī&scaron;ana un gandrīz nepastarpināta attēlo&scaron;ana. Skaistumkop&scaron;anas salons, daudziem zināmas Rīgas kafejnīcas un citas ēstuves, Saulkrasti, Sigulda, neveiksmīgi biznesmeņi, veiksmīgas uzņēmējas, kuras neapmierina attiecību joma...&nbsp; &nbsp;</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>&Scaron;is darbs varētu izraisīt interesi ne tikai pikantas lasāmvielas meklētājiem, bet arī dažādiem speciālistiem (antropologiem, sociologiem, psihologiem, sekspatologiem, žurnālistiem utt.), kuri pēta sievietes vietu mūsdienu Latvijā, dzimumu attiecības un daudzus citus ikvienam svarīgus jautājumus. Autore pauž pārliecību, ka latvie&scaron;u literatūrā trūkst atklāta vēstījuma par sievietes patiesākajām vēlmēm, sajūtām un jūtām, un pati apņēmīgi centusies &scaron;o trūkumu novērst.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Izdevēji brīdina: grāmata nav ieteicama lasītājiem, kuri nav sasniegu&scaron;i, nu, teiksim... 21 gada vecumu, kā arī visiem tiem, kam vāji nervi, īpa&scaron;i attiecībā uz valodu.&nbsp;&nbsp;</span></p>Fri, 08 Feb 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48169&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48169&type=2Koena, Dorisa E.Dorisa E.KoenaSapņošana ar abām smadzeņu puslodēm<p><span>Nakts valoda, kas noderīga ikvienam</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Apgāds &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; izdevis aizraujo&scaron;u grāmatu &ndash; amerikāņu autores Dorisas E. Koenas jauno darbu &ldquo;Sapņo&scaron;ana ar abām smadzeņu puslodēm&rdquo;.</span></p> <p><span><br /></span><span>Dr. Dorisa E. Koena (<em>Doris E. Cohen</em>) ir klīniskā psiholoģe, kura savos vairāk nekā 30 darba gados īpa&scaron;i pievērsusies hipnozei, stresa vadī&scaron;anai,&nbsp; regresijas terapijai, kā arī sapņu izpētei un izmanto&scaron;anai.</span></p> <p><span><br /></span><span>Lielākā daļa cilvēku ir saskāru&scaron;ies ar sapņiem, un daudziem ir savs noteikts viedoklis par tiem. Tas meklējams amplitūdā no pilnīgas vienaldzības pret miegā redzēto līdz svētai pārliecībai, ka ik sapnim ir viens vienīgs tulkojums. Sapņi interesē ne tikai pa&scaron;us gulētājus, mistiķus, &scaron;amaņus, sapņu tulkus, bet arī dažādu zinātņu pārstāvjus. Tie sniedz bagātīgu vielu cilvēka smadzeņu, psihes, garīgās un fiziskās veselības, rakstura, uzvedības&nbsp; un daudzu citu jomu izpētei.</span></p> <p><span><br /></span><span>Dorisu Koenu galvenokārt interesē sapņu saistība ar cilvēka dvēseli un zemapziņu, to sava &ldquo;es&rdquo; daļu, kam nav iespējams piekļūt ar prātu vien. Nesot vēstis no zemapziņas, sapņi piegādā cilvēkam īpa&scaron;u informāciju. Piemēram, sapnis var brīdināt par veselības stāvokļa pasliktinā&scaron;anos jau pirms tam, kad cilvēks, būdams nomodā, manījis slimības pazīmes. Un te nav nekā mistiska.</span></p> <p><span><br /></span><span>Grāmatas sākumā autore lasītāju iepazīstina ar &ldquo;sapņo&scaron;anas ābeci&rdquo; &ndash; sapņu būtību, fizioloģiju un psiholoģiju, simbolu valodu u.tml. Toties lielākā grāmatas daļa lasītāju vedina un māca praktiski nodarboties ar saviem sapņiem &ndash; tos fiksēt, apzināt, atsaukt atmiņā, iegaumēt, saistīt ar savas dzīves dažādām jomām, ņemt vērā, izmantot utt. Ar konkrētiem piemēriem pētniece pamato savu pārliecību, ka sapņi ir Dieva dāvana, ko nedrīkst laist zudībā. Tie ikvienam var palīdzēt rūpēties par savu veselību, attiecībām, labsajūtu un daudz ko citu.</span></p> <p><span><br /></span><span>Tiem, kuri &scaron;o grāmatu izlasīs, apzīmējums &ldquo;gaisto&scaron;s&rdquo;&nbsp; vairs nekad nebūs pirmais vai vienīgais sapni raksturojo&scaron;ais vārds.</span></p> <p><span><br /></span><span>Turklāt sapņi ir tik aizraujo&scaron;i un interesanti!</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><em>Dorisa man mācīja, ka ikviens sapnis ir maza oāzīte, kas parāda, kur atrodams ūdens un pārtika. &Scaron;ī valoda vienkār&scaron;i jāpārzina.</em><span><br /></span><span>/Kristiāna Nortrapa/</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Sandra Vol&scaron;teina.</span></p>Fri, 08 Feb 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48038&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=48038&type=2Ouena, NikijaNikija OuenaZirneklis istabas stūrī<p>KAM TICĒT?</p> <p><span>KURU NODOT?</span></p> <p><span>KAD BĒGT?</span></p> <p><span><br /></span><span>&ldquo;Mans vārds ir Marija. Marija Martinesa. Esmu plastikas ķirurģe. Man ir 33 gadi. Dzim&scaron;anas vieta: Salamanka Spānijā... Un esmu notiesāta par katoļu priestera slepkavību...&rdquo;</span></p> <p><span><br /></span><span>Marija atrodas cietumā, bet apgalvo, ka nav vainīga, lai gan viņas DNS nozieguma vietā liecina par pretējo. Marijai ir Aspergera sindroms, un viņas domas un atmiņas ir juceklīgas un nesaprotamas... savāda telpa... sve&scaron;ādi cilvēki... kāds viņu novēro...&nbsp;</span><span>Piekļūstot arvien tuvāk patiesībai, Marija nonāk starptautiskas sazvērestības noaustā tīklā un ir spiesta cīnīties ne tikai par attaisno&scaron;anu un brīvību, bet arī par savu dzīvību.</span></p> <p><span><br /></span><span>Nikija Ouena ir godalgota rakstniece un žurnāliste. Dzimusi Dublinā Īrijā, pa&scaron;laik dzīvo Gloster&scaron;īrā Anglijā. Viņa ir studējusi slavenajā Salamankas Universitātē un izvēlējusies &scaron;o pilsētu par grāmatas galvenās varones doktores Marijas Martinesas dzimto vietu.</span></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Aija Čerņevska.</span></p>Thu, 31 Jan 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47928&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47928&type=2Vaidere, IneseInese VaidereMisija Latvijai<p>Grāmatas lasītājs iepazīs ne tikai ar Eiropas Parlamenta deputātes ikdienu un saspringto darba režīmu, bet arī uzzinās to, kā Inesei Vaiderei ir izdevies uzrakstīt disertāciju, kura kalpojusi par pamatu Latvijas reģionālās politikas izveidei. Tāpat tiek paskaidrots, kā pateicoties deputātes iniciatīvai un neatlaidībai izdevās panākt, ka 23. augusts kļūst par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, un kā Inese Vaidere, izmantojot savu pieredzi Eiropas Parlamentā, izcīnīja 17,7 milj. lielu finansējumu Latvijai 2017. gada plūdu seku novēr&scaron;anai.</p> <p>&nbsp;</p> <p>Kas ir Jelgavas nomales &ldquo;sīkais inspektors&rdquo; un cik varžu mīt piemājas dīķi? Kā aizvest uz Parlamentu latvie&scaron;u Dziesmu svētkus un populārāko Latvijas simtgades filmu &ldquo;Homo Novus&rdquo; un ar kādu latvie&scaron;u tautasdziesmu modināt viesnīcnieku Briselē &ndash; grāmata atklāj lasītājam deputātes personību un tās ceļu līdz darbam Eiropas Parlamentā.&nbsp;</p>Wed, 23 Jan 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47917&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47917&type=2Hokinsa, PaulaKriminālromāniTrilleriPaula HokinsaŪdenī<p>Neuzticies rāmai ūdens virsmai. Nekad jau nevar zināt, kas slēpjas dziļumā...</p> <p><span>Upē, kas plūst cauri pilsētai, tiek atrasta noslīkusi sieviete, vārdā Nela. Vasaras sākumā līdzīgs liktenis bija piemeklējis pusaugu meiteni. Viņas nav pirmās, kas zaudēju&scaron;as dzīvību &scaron;ajos tum&scaron;ajos ūdeņos, tomēr viņu nāve iztraucē upi un tās pagātni, paceļot aug&scaron;up sen nogremdētas patiesības...</span></p> <p><span><br /></span><span>Nelas piecpadsmit gadus vecā meita nu ir palikusi pavisam viena, un Džūlsai, kas savulaik aizbēga no pilsētas uz visiem laikiem, ir jāatgriežas, lai parūpētos par māsasmeitu un stātos pretī seniem noslēpumiem, turklāt viņa apzinās, ka... Nela nekad nebūtu lēkusi upē.</span></p> <p><span><br /></span><span>Paula Hokinsa (<em>Paula Hawkins</em>) 15 gadus strādājusi par žurnālisti, līdz pievērsās daiļliteratūras rakstniecībai. Autores debijas romāns &ldquo;Meitene vilcienā&rdquo; kļuva par globālu fenomenu. Tas ticis pārdots vairāk nekā 20 miljonos eksemplāru un pēc tā motīviem uzņemta kinofilma, kurā galveno lomu atveidojusi Emīlija Blanta.</span></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojis Armīns Voitkāns.</span></p>Tue, 22 Jan 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47845&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47845&type=2Dēnerte, RodikaRodika DēnerteZahera viesnīca<p>Vīne, 1892. gads. Pēc sava vīra pēk&scaron;ņās nāves Anna Zahere grib pati vadīt viesnīcu. Par spīti visiem &scaron;ķēr&scaron;ļiem, jaunā atraitne beidzot izcīna sev patroneses vietu. Kamēr Anna, kūpinādama cigāru, savu iemīļoto bulterjeru ielenkta, kopā ar uzticamo personālu padara viesnīcu par leģendu, tajā sastopas divi laulāti pāri: princis un princese fon Traun&scaron;teini un Marta un Maksimilians Āderholdi, apgāda īpa&scaron;nieki no Berlīnes. Un Zahera viesnīcā Vīnē savērpjas mīlas drāma...</p> <p><span><br /></span><span>&Scaron;ajā aizraujo&scaron;ajā romānā Rodika Dēnerte padara leģendāro viesnīcu par skatuvi saviļņojo&scaron;u tēlu virknei. Viņa paver priek&scaron;karu, lai meistarīgi parādītu laikus, kas &scaron;ķiet sen aizmirsti, stāsta par savu varoņu tiek&scaron;anos pēc dvēseles brieduma un seko viņu gaitām caur Eiropas monarhiju norietu līdz 20. gadsimta pretrunām.</span></p> <p><span><br /></span><span>Rodika Dēnerte (<em>Rodica Doehnert</em>, 1960) ir studējusi režiju Kino un televīzijas augstskolā Potsdamā&ndash;Bābelsbergā un jau 20 gadus raksta scenārijus. &Scaron;ī romāna pamatā ir scenārijs divdaļīgajai TV filmai &ldquo;Zahera viesnīca. Augstākajā sabiedrībā&rdquo;, kas izrādīta kanālos ZDF un ORF.</span></p> <p><span><br /></span><span>No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.</span></p>Tue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47787&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47787&type=2Bula, RolandaKriminālromāniRolanda BulaStopētāju lieta<p>Romāns "Stopētāju lieta" reāli ataino policijas izmeklētāju ikdienu. Sižeta pamatā nav kāda konkrēta krimināllieta, taču sasaistes ar reāliem notikumiem ir daudz. Izmeklētāja Asnāte Grieze un operatīvais darbinieks Juris Zvirbulis kādā Zemgales mazpilsētā izmeklē jaunas studentes nāves apstākļus. &Scaron;is gadījums ir kā neredzamas virtenes pēdējais redzamais posms, aiz kura pavelkot parādās vesela rinda citu aizdomīgu notikumu, par kuriem nav ziņots vai arī tie ir paslīdēju&scaron;i garām vecāku un tiesībsargu uzmanībai.</p> <p><span><br /></span><span>Rolanda Bula (īstajā vārdā Rolande Bebere), dzimusi 1964. gadā. Strādājusi Valsts policijā par izmeklētāju, tur arī radu&scaron;ās ieceres "Stopētāju lietai", kas ir autores ceturtais romāns.</span></p>Thu, 10 Jan 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47743&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47743&type=2Salējs, MārisDzejaMāris SalējsTuvošanās<p>Māris Salējs latvie&scaron;u mūsdienu dzejas ainavā ir viens no tiem autoriem, kuriem padodas &scaron;ķietami neiespējamais &ndash; proti, apvienot labāko no klasiskās dzejas saturiskajām vērtībām ar formas un izteiksmes novatoriskumu. Dzejnieka piektais krājums &ldquo;Tuvo&scaron;anās" ir &ldquo;stāsts par tuvo&scaron;anos pasaulei un dzīvei caur dažādiem uztveres uzzibsnījumiem, kuros pasaule ir ļāvusi uz īsu mirkli sevi ieraudzīt un saprast. Ik brīdi līdzsvarojoties noteiktā dzīves posmā pārdzīvotā vieglumam un smagumam, izteiksmes precizitāte saduras ar dzejoļa fonētiskā slāņa tiecību uzplēst loģiku ar melodiju. Zināmā mērā &scaron;is krājums ir nebeidzams līdzsvara punkta meklē&scaron;anas, atgū&scaron;anas ceļ&scaron;.&rdquo; Autora dzejā vērojamas vairāku klasiķu reminiscences, taču pa&scaron;a autora balss vienmēr ir unikāla: tajā ietverta dziļa pasaules, dabas un intimitātes izjūta, kas &scaron;o dzeju padara saprotamu dažādu paaudžu lasītājiem.</p> <p><span><br /></span><span>Cita dzejnieka profesija &ndash; proti, tulkotāja talants &ndash; atspoguļojas dzejas valodā, kurā nereti vērojama atturīga, taču filigrāna spēle ar dažādu valodas līdzekļu klāstu: rindās neuzkrīto&scaron;i pavīd dažādu leksikas slāņu izmantojums, neoloģismi, senvārdi un apvidvārdi. No otras puses, rotaļa &ndash; ne ar formu, ne ar valodas jēdzienisko un fonētisko līmeni &ndash; ne mirkli nekļūst pa&scaron;mērķīga, tā ir vien &ldquo;pievienotā vērtība&rdquo; pa&scaron;ai dzejai, kura ar smalku, trāpīgu, dziļi intīmu taču bieži nesaudzējo&scaron;u lirismu iedziļinās redzamās un nojau&scaron;amās pasaules saskarsmes punktos.</span></p>Tue, 08 Jan 2019 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47589&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47589&type=2Žolude, IngaInga Žolude1904. Melanholiskais valsis<p><span>Ingas Žoludes jaunais garstāsts &ldquo;1904&rdquo; sākotnēji tapis kā sadarbības projekts starp literātiem un mūziķiem &mdash; 2017. gada novembrī kopā ar jauno komponistu Oskaru Herliņu notika lasījums-spēle-performance Raiņa un Aspazijas mājā, kas bija veltīta Emīlam Dārziņam un viņa &ldquo;Melanholiskajam valsim&rdquo;. Kopdarbības laikā autorei radās ideja garstāstam par to, kā 1904. gadā Dārziņ&scaron; nonāca pie &ldquo;Melanholiskā val&scaron;a&rdquo; idejas vai, drīzāk, kā &scaron;ī ideja, ierosme nonāca pie komponista. &Scaron;is stāsts ir tik savdabīgs un netradicionāls uzskatam par to, kā būtu jāvēsta mākslas personību stāsti, ka &scaron;ī grāmata tapusi kā literatūras-mūzikas-mākslas vienība. Grāmatas vizuālajam ietērpam izmantots E. Dārziņa laikabiedra un līdzīga mākslas &ldquo;neatzītā ģēnija&rdquo; gleznotāja Ādolfa Zārdiņa darbs &ldquo;Moderna sabiedrība&rdquo;, kas pulsē vienotā ritmā gan ar valsi, gan Dārziņa traģisko likteni, gan Žoludes tekstu. Grāmatu papildina mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža un mākslas zinātnieces Dainas Auziņas esejas par Emīlu Dārziņu (1875-1910) un Ādolfu Zārdiņu (1890-1967).</span></p> <p><span><br /></span><span>Mazs, bet skaists un vērtīgs literārs darbs gan divu izcilu mākslinieku piemiņai, gan apliecinājums literatūras, mūzikas un mākslas simbiozes neizsmeļamajām iespējām, savā ziņā arī mēģinājums radīt mākslinieciski kvalitatīvu iespēju katras vienas kultūras nozares cienītājiem gūt ieskatu un uzzināt par pārējo esamību.</span></p> <p><span><br /></span><span>&ldquo;Ingas Žoludes stāsts &ldquo;1904&rdquo; ir poētiski precīzs un mākslinieciskā ziņā suģestējo&scaron;s darbs, atklājot Emīla Dārziņa personību izteikti padziļināti, viņa intīmo un dvēselisko seju un gara pasauli parādot lieti&scaron;ķā un emocionālā sava laika kontekstā.&rdquo;</span></p> <p><span>/Viesturs Vecgrāvis/</span></p> <p><span><br /></span><span>&ldquo;Vai tā nav ar visu skaistumu &ndash; tas tikai iziet mums cauri, ja ļaujam, bet skaistuma &scaron;ajā pasaulē ir gana maz, lai tas uzkavētos kādā no mums. Un cilvēks ir kā tāda mūzika, kas tikai iziet pasaulei cauri...&rdquo;</span></p> <p><span>/Inga Žolude/</span></p> <p><span><br /></span><span>Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska</span><span><br /></span><span>Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu</span></p>Thu, 20 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47588&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47588&type=2Vīksna, AndrejsBērnu grāmatasAnita PaegleAndrejs VīksnaRožu spoks<p>Rundāles pils rēgs &ndash; Melnā dāma nelaimīgas mīlestības dēļ nespēj atrast mieru un, nemitīgi laužot rozes, bendē dārzā augo&scaron;o rožu krūmu, par ko ir ļoti noraizējies pils saimnieks Imants Lancmanis. Palīgā dodas pati Rundāles pils: iemiesojusies divās porcelāna figūriņās, tā uzņemas tālu, bīstamu ceļojumu uz zemi, no kuras savulaik nācis mīlestības apliecinājums &ndash; rožu krūms, lai Melnā dāma beidzot uzzinātu, ka ir mīlēta, bet pils saimnieks varētu iedēstīt jaunu rozi.</p> <p>&nbsp;</p> <p><span>&nbsp;</span><span>Grāmatas ilustrācijās Anita Paegle smalki attēlojusi Rundāles pils interjeru un eksterjeru, radot īpa&scaron;u veltījumu nozīmīgajam Latvijas kultūrvēstures piemineklim un tā ilggadējam kopējam Imantam Lancmanim. &Scaron;ī grāmata ir Paegles unikālā mākslinieciskā rokraksta esence: viņas romantiskajās ilustrācijās dzīvais priek&scaron;metiskojas, bet priek&scaron;meti atdzīvojas, zūdot at&scaron;ķirībai starp dabas un lietu pasauli, starp cilvēku un viņa radīto.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>&nbsp;</span><span>Anita Paegle ir viena no mūsdienu latvie&scaron;u bērnu grāmatu ilustrācijas lielākajām autoritātēm. Viņa aktīvi strādā jau vairāk nekā trīsdesmit gadus un ir saņēmusi visas nozīmīgākās Latvijas grāmatu mākslas balvas &ndash; Jāņa Baltvilka balvu, Pastariņa prēmiju, balvu &ldquo;Zelta Ābele&rdquo; u.c. Viņas mākslinieciskais rokraksts kļuvis par klasisku latvie&scaron;u mākslas vērtību.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>&nbsp;</span><span>Andrejs Vīksna darbojas prozā, dzejā un literatūras kritikā. Teksti līdz &scaron;im publicēti bērnu dzejas antaloģijā &ldquo;Garā pupa&rdquo;, interneta žurnālos &ldquo;Satori&rdquo;, &ldquo;Punctummagzine&rdquo;, izdevumos &ldquo;Domuzīme&rdquo;, &ldquo;konTEKSTS&rdquo; u.c.</span></p>Thu, 20 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47587&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47587&type=2Klišāns, ValdisVēstureLatvijas vēstureLatvijas vēsture no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām Baltijas, Eiropas un pasaules vēstures kontekstā<p>Grāmata stāsta par Latvijas vēstures notikumiem hronoloģiskā secībā no pirmo zināmo cilvēku atstātajām pēdām aizvēsturē līdz mūsdienām. Tā rakstīta viegli uztveramā, vienkār&scaron;ā valodā, vienlaikus vēsturisko notikumu un procesu interpretācijā izklāstītas mūsdienīgas zinātniskas atziņas. Latvijas vēstures stāstu paspilgtina un daļējas klātbūtnes efektu rada sadaļa &bdquo;Stāsta laikabiedri&rdquo;. Tajā ievietoto tekstu fragmentu autori ir gan viduslaiku hronisti, gan ievērojami monarhi un valstsvīri, gan parasti sabiedrības pārstāvji &ndash; studenti, skolotāji, mūziķi, ierēdņi un citi. Grāmatas sadaļā &bdquo;Vēstures mīti un izdomājumi&rdquo; lasītājs varēs uzzināt par savu laiku pārdzīvoju&scaron;iem, taču kādā sabiedrības daļā joprojām dzīvotspējīgiem vēstures skaidrojumiem, kuriem nav nekāda zinātniska pamatojuma, un nepatiesiem faktiem, kuru eksistence nerod apstiprinājumu vēstures avotos. Savukārt sadaļas &bdquo;Tolaik Eiropā&rdquo; un &bdquo;Tolaik pasaulē&rdquo; ļaus labāk izprast Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures notikumu sinhronitāti un veidos nojausmu par to savstarpējo mijiedarbību.</p>Thu, 20 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47586&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47586&type=2Račko, KarīnaKarīna RačkoSamaitātā<p>VARBŪT SEKSS &ndash; NEPIERADINĀTS SEKSS BEZ ROBEŽĀM &ndash; PATIESĪBĀ IR VIENĪGAIS MIRKLIS, KAD CILVĒKA DZĪVE NAV TEĀTRIS?</p> <p><span><br /></span><span>Rainers Millers ir viens no spožākajiem Latvijas teātra jaunajiem talantiem. Dēvēts par spēka un ekstāzes aktieri, vīrietis ieguvis atpazīstamību sabiedrībā ne tikai ar līdz&scaron;inējo skatuves pieredzi, bet arī skandalozo slavu. Jaudīgs motocikls, tetovējumi, nebeidzama bohēma un sievietes &ndash; Rainera dzīve ir brīvība vispārākajā pakāpē, katrs temperamentīgā aktiera solis izaicinājums liktenim, pārdro&scaron;a visatļautības robežu pārbaude.</span></p> <p><span><br /></span><span>Rīgas elitārākā džentlmeņu kluba pole dance zvaigzne Adriāna Jansone dejas virpulī uz bāra letes ir ikviena vīrie&scaron;a sapnis &ndash; plastiska, jutekliska, ugunīga &ndash;, taču, starme&scaron;u gaismām apdziestot, pārvēr&scaron;as aukstasinīgā aprēķinātājā un pa&scaron;labuma meklētājā.</span></p> <p><span><br /></span><span>Dzīvnieciskajā līmenī viņi pievelkas nekavējoties, iekāre ieplūst dzīslās kā narkotika, ar prātu neizskaidrojama un ar gribasspēku neapturama.&nbsp;</span><span>Ir tikai viena problēma &ndash; Adriāna ir Rainera tēva mīļākā, iemesls vecāku laulības sabrukumam un mātes depresijai. Nīstama sieviete, kurai viņ&scaron; dzelžaini apņēmies atriebties...</span></p> <p><span><br /></span><span>Vērpjoties grēcīgu kaislību, tum&scaron;u intrigu un aizliegtu attiecību pavedieniem, rodas jautājums &ndash; kur&scaron; izrādīsies izcilāks aktieris dzīves un jūtu spēlēs?</span></p>Thu, 20 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47503&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47503&type=2Uzziņu literatūra bērniemRūķi. Lielā enciklopēdija<p>Ir pagāju&scaron;i jau vairāk nekā 40 gadu, kop&scaron; holandie&scaron;u mākslinieks Rīns Portvlīts un viņa draugs Vils Heigens radīju&scaron;i &scaron;o krā&scaron;ņo, visaptvero&scaron;o enciklopēdiju par mazajām, noslēpumainajām radībiņām, ko dēvējam par RŪĶIEM. Arī latvie&scaron;u lasītāji pirms 20 gadiem varēja iepazīties ar &scaron;o brīni&scaron;ķīgo grāmatu, un kop&scaron; tā laika nereti izskanējis jautājums: &ldquo;Vai kādam mājās nav lieks enciklopēdijas &ldquo;Rūķi&rdquo; izdevums?&rdquo; Tad nu saausieties visi rūķumīļi &ndash; klajā tiek laists &scaron;īs vērtīgās grāmatas otrais izdevums.</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Vai zinājāt, ka rūķi ir septiņreiz spēcīgāki nekā cilvēki?&nbsp;</span><span>Un to, ka rūķi sasveicinās un atvadās, saberzējoties ar deguniem?&nbsp;</span><span>Vai arī to, ka viņu dzīves ilgums ir apmēram 400 gadu?&nbsp;</span><span>Portvlīts un Heigens apjomīgo materiālu par rūķiem un viņu paradumiem apkopoju&scaron;i, ilgi un pacietīgi novērojot mazās būtnes, turklāt tas noticis naktī, jo rūķi ir aktīvi tie&scaron;i &scaron;ajā laikā. Grāmatā iekļauta informācija par rūķu tipiem, izplatību, ārējo izskatu, fizioloģiju, slimībām, ikdienas dzīves norisēm, ģimenes veido&scaron;anu, mājokļa būvē&scaron;anu, valodu, spēlēm un rotaļām, amatu prasmi, attiecībām ar dzīvniekiem un citām būtnēm.</span></p> <p><span><br /></span><span>Autori arī savāku&scaron;i leģendas par rūķiem un publiskoju&scaron;i ekskluzīvus kultūrvēsturiskus faktus par viņu draudzību ar slaveno holandie&scaron;u mākslinieku Pīteru Paulu Rembrantu un ievērojamo austrie&scaron;u komponistu Volfgangu Amadeju Mocartu.</span></p> <p><span><br /></span><span>No angļu valodas tulkojusi Ieva Strelēvica.</span><span>&nbsp;</span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47502&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47502&type=2Timofejevs, SergejsBērnu grāmatasSergejs TimofejevsPasaka par bruņinieku, kuram sāpēja zobi<p>Reiz dzīvoja bruņinieks, kuram ļoti gar&scaron;oja konfektes. No lielās konfek&scaron;u ē&scaron;anas bruņinieks iedzīvojās zobu sāpēs un ar zobenu devās cīņā pret saldumiem. Tomēr cīņa nesniedza gaidīto atvieglojumu un bruņiniekam nācās doties pie zobārsta, lai sāpo&scaron;os zobus salabotu.</p> <p><span>&nbsp;</span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Asprātīgā un sirsnīgā pasaka par bērniem labi pazīstamo problēmu 2017. gadā tika iestudēta Latvijas Leļļu teātrī un nominēta Spēlmaņu nakts balvai kā gada labākā izrāde bērniem. Gan izrādes scenogrāfiju, gan grāmatas ilustrācijas veidojusi māksliniece Rūta Briede, saglabājot vienotu stilistiku. Rūta Briede ir ilustratore, scenogrāfe, bērnu grāmatu autore, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja un &ldquo;Liels un mazs&rdquo; mākslinieciskā redaktore. &ldquo;Pasakas par bruņinieku, kuram sāpēja zobi&rdquo; vizuālajā noformējumā rodamas atsauces uz Viduslaiku sējumiem ar izceltiem verzāļiem un ornamentālām ilustrācijām.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>&ldquo;Pasaka par bruņinieku, kuram sāpēja zobi&rdquo; ir otrā sērijas LAPSA LASA grāmata, kurā bērni, kas nesen sāku&scaron;i patstāvīgi lasīt, atradīs īsus stāstiņus, pasakas un daudz ilustrāciju. Sērijas vizuālo veidolu radījis dizainers Artis Briedis.</span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47501&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47501&type=2Petraškevičs, JurisBērnu grāmatasJuris PetraškevičsĒrika un bailes<p>Ērikai līdzās dzīvo Bailītes - mazas būtnes, kas slēpjas mājā un dārzā un labprāt spēlē ar Ēriku paslēpes un baidī&scaron;anās spēles. Bet līdz ar Negaisu ierodas patiesi lielas Bailes! Tomēr tie&scaron;i Bailes palīdz Ērikai ļoti, ļoti saņemties un jozt pa taciņu, pāri peļķēm, garām krūmiem, uz priek&scaron;u vien! Jo nekas cits nenes tik ātri uz priek&scaron;u kā lielās Jožambailes!&nbsp;</p> <p><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>&Scaron;ī poētiskā bilžu grāmata mudina apdomāt, kā vienmēr mainīgās emocijas ik brīdi ietekmē cilvēka pasaules izjūtu un uzvedību, cik trausla ir robeža starp bailēm un drosmi. Izmantojot drosmīgas krāsas, leņķus, tekstūras un perspektīvas Juris Petra&scaron;kevičs ļauj lasītājam just visu, ko jūt grāmatas galvenā varone Ērika.</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Jura Petra&scaron;keviča mākslinieciskajā rokrakstā saplūst bērni&scaron;ķīga rado&scaron;ā brīvība ar lielu pieredzi - viņ&scaron; ir viens no pazīstamākajiem un respektētākajiem Latvijas grāmatu māksliniekiem, kura ietekmē izveidojusies vesela jauno ilustratoru paaudze. &ldquo;Ērika un bailes&rdquo; ir Petra&scaron;keviča debija kā bērnu grāmatas teksta autoram.</span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47500&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47500&type=2Zusta, Zane; Zande, DiānaPraktiskā psiholoģijaDiāna ZandeZane ZustaTarakāni manā galvā<p>Grāmata &ldquo;Tarakāni manā galvā&rdquo; izklaidējo&scaron;os, viegli lasāmos stāstiņos zīmē ainas no sievie&scaron;u &ndash; jaunu un vēl jaunāku, smuku un vēl smukāku, tikumīgu un vēl tikumīgāku &ndash; ikdienas.</p> <p><span><br /></span><span>&Scaron;īm sievietēm ir kas kopīgs: viņu dzīvē valda tarakāni, pareizāk sakot, izdzīvo&scaron;anas stratēģijas, kas, kādā krīzes brīdī radu&scaron;ās, no tās izkļūt palīdzēju&scaron;as, bet tad aizķēru&scaron;ās prātā uz palik&scaron;anu. Un, kad tarakāniem dzīres, sievietēm ķibeles.</span></p> <p><span><br /></span><span>Grāmatas autore Zane Zusta un psihoterapeite Diāna Zande palīdz lasītājām notvert un vismaz uzsākt tarakānu dresē&scaron;anu.</span><span>Grāmatas ilustrāciju un vāka zīmējuma autore ir māksliniece Līva Ozola.</span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47499&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47499&type=2Gūtmane, MairaMaira GūtmanePamodināt sevī radītāju<p><span><span>Vai esi gatavs/a mainīties?</span><span><br /></span><span>&nbsp;</span><span><br /></span><span>Reti kur&scaron; cilvēks ir apmierināts ar savu veselību, darbu, attiecībām, raksturu, dzīvi. Reti kur&scaron; nevēlētos kaut ko mainīt. Lai kaut ko mainītu &ndash; jāmainās pa&scaron;am. Vienkār&scaron;a patiesība, vai ne? Tikpat vienkār&scaron;a kā zinā&scaron;ana, ka vajadzētu kaut dažas minūtes dienā vingrot, mazāk ēst, vairāk lasīt... Laikam gan lielākajai daļai cilvēku ir skaidrs, ka vajadzētu, bet... nesanāk, neizdodas...</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Lai izdotos, ir nepiecie&scaron;ams kāds, kur&scaron; paņem aiz rokas un pasaka: &ldquo;Es esmu&nbsp; parasts cilvēks &ndash; tāds pats kā tu. Sevi meklējot, esmu veikusi garu ceļu, kurā biju&scaron;i dažādi posmi. Gājums, kas sākās manas dzīves krīzes vissmagākajā brīdī, pamazām deva zinā&scaron;anas, atbildes uz jautājumiem, atklāsmes un pilnīgi jaunu pieredzi par to, kā saskaņā ar manu personību mainās ārējā pasaule,&nbsp; ja es mainu savu iek&scaron;ējo pasauli.&rdquo; &Scaron;os vārdus saka Maira Gūtmane, un viņa ir tas cilvēks, kur&scaron; savu pieredzi &ndash; gan rūgto, gan aizraujo&scaron;o &ndash; nu piedāvā līdzcilvēkiem apgāda &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; izdotajā grāmatā &ldquo;Pamodināt sevī radītāju&rdquo;.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Veiksmīga darbā un ģimenē, tomēr juzdama, ka ar to nepietiek, lai dzīve būtu piepildīta un harmoniska, Maira Gūtmane kļuva par meklētāju, kas atrada gan visā pasaulē pazīstamā medicīnas zinātņu doktora Džo Dispenzas mācību, gan citu neirologu un psihologu pētījumus, kas iedro&scaron;ina: mainot savu iek&scaron;ējo pasauli, atbrīvojoties no ieraduma spēka, &ldquo;pārprogrammējot&rdquo; savu prātu, lai tas pārstāj būt atkarīgs no&nbsp; ārējiem faktoriem, cilvēks iepazīst sevi un spēj veidot personību saskaņā ar savām vēlmēm, nevis vides noteiktiem apstākļiem.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Džo Dispenzas grāmatas (latviski &ldquo;Lietusdārza&rdquo; izdevumā: "Atbrīvojies no ieraduma spēka", "Tu esi placebo", "Superspēju potenciāls"), kā arī citu ārzemju autoru darbus&nbsp; lasa un savos izaugsmes ceļos izmanto daudzi. Maira Gūtmane tajās paustās atziņas ir padarījusi par savām, pārbaudot gan pa&scaron;as dzīvē, gan darbībā: mācoties pati, viņa kļuvusi par ciguna skolotāju. Grāmata ir saruna ar lasītāju &ndash; atklāta, saproto&scaron;a un pamudino&scaron;a. To lasot, ir sajūta, ka autore ir tepat blakus: viņa stāsta, kā mācījusies no gadījumiem ar savu dēlu, kādu jaunu sportistu, saviem ciguna skolniekiem un citiem, kuri arī ir tepat, starp mums. &Scaron;ī tuvība palīdz kaut brīdi noticēt grāmatas paustajai pārliecībai, ka ikviens cilvēks ir dzimis ģēnijs.</span></span></p> <p><span><span><br /></span><span>Lai &scaron;o pārliecību veidotu un stiprinātu, Maira Gūtmane lasītāju mudina darboties &ndash; grāmatā ir iedaļas &ldquo;Dienasgrāmata&rdquo;, &ldquo;Mērījumi&rdquo;, &ldquo;Deklarācija&rdquo; u.c., kas nav tikai lasāmas; ir jāņem rokā rakstāmais un pa&scaron;am jākļūst par rakstītāju. Gan &scaron;īs grāmatas līdzautoru, gan savas dzīves autoru.</span></span></p> <p><span><br /></span><span>Izzini, uzzini, apzini &ndash; &scaron;ie vārdi, kas lasāmi uz grāmatas vāka, iezīmē jaunu grāmatu apgāda &ldquo;Lietusdārzs&rdquo; grāmatu virkni. Tajā paredzēts iekļaut mūsu pa&scaron;u &ndash; latvie&scaron;u &ndash; dažādu autoru darbus, kas palīdz iepazīt pasauli un sevi.</span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47497&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47497&type=2Vērdiņš, KārlisBērnu grāmatasKārlis VērdiņšDilles tante<p>Dilles tantes kaislība ir pantu rakstī&scaron;ana, tikai nav neviena, kas viņas pantos būtu ar mieru klausīties &ndash; ne kioska pārdevēja, ne pastniece un pat ne citplanētie&scaron;i. Kad Dilles tante savus pantus mēģina lasīt skolēniem klasē, viņa tiek apcietināta par huligānismu, bet, kā jau tas gadās, veiksme pantu rakstītājai uzspīd visnegaidītākajā brīdī.</p> <p><span><br /></span><span>&ldquo;Dilles tante&rdquo; vēsta par rado&scaron;u kaislību un mēģinājumu caur to izveidot saikni ar ārpasauli, tomēr Vērdiņ&scaron; &scaron;o tēmu ironiski apspēlē, dodot lasītājam mājienus par Dilles tantes &ndash; diletantes grafomāniskajām nosliecēm. Dzejnieka ironija nelaupa lasītājam iespēju Dilles tantei simpatizēt, bet atklāj viņas cilvēcisko vājumu un ilgas pēc vietas, kur iederēties.</span><span><br /></span><span><br /></span><span>Kārļa Vērdiņa darbs &ldquo;Dilles tante&rdquo; sarakstīts poēmas žanrā, kas Latvijā ir reti pārstāvēts bērnu literatūrā. Poēma apvieno gan dzejai tipisko atribūtiku &ndash; ritmu, atskaņas, kārtojumu pantos &ndash;, gan konkrētu sižetisko virzību, kas dzejas tekstu bērniem padara viegli uztveramu un saprotamu. Poēma var attīstīt bērnu tālāku interesi un izpratni par dzeju.</span></p> <p>&nbsp;</p> <p><span>Māksliniece: Rebeka Luko&scaron;us<br /></span></p>Tue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47476&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47476&type=2Šipkēvics, Jānis; Mazvērsīte, DaigaMūzikaDaiga MazvērsīteJānis ŠipkēvicsLV top 100. Tautas izvēlētas visu laiku labākās dziesmas<p>LATVIJAS SIMTGADE ir vārdu salikums, ko ikviens no mums &scaron;odien izrunā ar lepnumu un saviļņojumu. Viens no simtgades mantojumiem ir mūsu DZIESMA, kas izsenis latvie&scaron;u tautai ir bijis iemīļots un godā celts izteiksmes līdzeklis, pavadot mūs gan sadzīviski, gan vēsturiski nozīmīgos un iz&scaron;ķiro&scaron;os brīžos. Ne velti pasaulē mūs pazīst kā dziedo&scaron;u nāciju.</p> <p><span><br /></span><span>&Scaron;ajā no&scaron;u un dziesmu stāstu grāmatā ir apkopotas 100 visu laiku labākās Latvijas simt gadu dziesmas. Tā ir kā gaidīts turpinājums un skaists pavadījums nozīmīgajam Radio SWH projektam LVtop100, kad tautas balsojumā tika noteiktas visu laiku labākās latvie&scaron;u dziesmas (kopskaitā tika saņemtas 136 779 balsis). Katrai no &scaron;īm dziesmām ir savs stāsts, sava sāpe, savs prieks, sava noskaņa un savs laikmeta konteksts, kas to padara īpa&scaron;u un tuvu klausītājam, un to grāmatā izstāsta Jānis &Scaron;ipkēvics un Daiga Mazvērsīte.</span></p>Fri, 07 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47475&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47475&type=2Murakami, HarukiHaruki MurakamiVīrieši bez sievietēm<p>&Scaron;os septiņus stāstus, kuros Haruki Murakami ar viņam raksturīgo vērīga novērotāja talantu atainojis dažādu vīrie&scaron;u dzīvi, vieno motīvs, kas izteikts jau krājuma nosaukumā. Tie ir vīrie&scaron;i, kuri dažādu apstākļu dēļ ir zaudēju&scaron;i sievietes. Ārsts, aktieris, biju&scaron;ais draugs, bārmenis, pat Kafkas Gregors Zamza &ndash; Murakami viņus visus ir sapulcinājis, lai katrs pavēstītu savu stāstu.</p> <p><span><br /></span><span>Krājums &ldquo;Vīrie&scaron;i bez sievietēm&rdquo; ir uzskatāms par vēl vienu Murakami sarakstītu mūsdienu klasiku, kurā neiztrūkst arī ierastā autoram piemīto&scaron;ā ironija un spēja aizraut lasītājus.</span></p> <p><br />Haruki Murakami ir dzimis 1949. gadā Kioto Japānā. Viņa sarakstītās grāmatas ir tulkotas jau vairāk nekā 50 valodās, un viņ&scaron; saņēmis daudzas literārās godalgas, tostarp arī vienu no nozīmīgākajām literārajām balvām &ndash; Hansa Kristiana Andersena balvu 2016. gadā. Informācija par autoru: <a href="http://www.harukimurakami.com" target="_blank">www.harukimurakami.com</a></p> <p><span><br /></span><span>No japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.</span></p>Fri, 07 Dec 2018 00:00:00 +0200http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47468&type=2http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=47468&type=2Rungulis, MārisMāris RungulisKristians BrekteTrīs nāves Mārtiņdienā<p>Pārupes spoku stāstu otrajā grāmatā spoki ienāk skolā. Ir Mārtiņdienas vakars, deg sveces, uz skatuves parādās trīs nāves, un drīz vien visi ir gatavi noticēt, ka omīte no zārka var atsūtīt mazmeitai īsziņu, bet fizikas kabinetā Baltā dāma naktīs meklē savu pērļu kaklarotu.&nbsp;</p> <p>&nbsp;</p> <p>Mākslinieks: Kristians Brekte</p>Fri, 07 Dec 2018 00:00:00 +0200